Gatavojot nākamo budžetu, ministrijām tiks uzdots uzlabot izdevumu plānošanu, jo līdz šim tas nav noticis precīzi, un ministriju un iestāžu budžetos gada beigās vienmēr bijuši pārpalikumi. Lai efektīvi varētu īstenot budžeta konsolidāciju, plāns paredz lielāku uzmanību pievērst izdevumu kvalitātei, gatavojot nākošo valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus (tos samazinot par 1-3%). Reizi gadā ministrijām būs jāsniedz informācija par būvniecības projektiem, kuru izmaksas pārsniedz 3,5 miljonus latu, kā arī veidot vienotu iepirkumu sistēmu.
Plāns paredz ierobežot strauju sabiedriskajā sektorā strādājošo darba algu pieaugumu, un palielināt algas tikai tiem sabiedriskā sektora darbiniekiem, par kuru algām iepriekš tika panākta vienošanās un ir akceptēts algu pieauguma apjoms un temps. Turklāt plānots nepieļaut sabiedriskā sektora strādājošo skaita pieaugumu.
Nodokļu politikā valdība vienojās nesamazināt nodokļus, kā arī aplikt ar nodokļiem darījumus nekustamo īpašumu tirgū, kas veikti ar mājokļiem ātrāk nekā trīs gadus pēc to iegādes, iecerētas arī citas izmaiņas, kas liks nekustamo īpašumu pārdevējiem un pircējiem maksāt vairāk. Plāns paredz diferencēt nodevas apjomu par nekustāmā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita, kā arī palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas.
Valdība arī nolēma palielināt automašīnu un motociklu nodokli, reģistrējot no ārvalstīm ievestus transportlīdzekļus, paredzot aprēķināt nodokli ne tikai par transportlīdzekļa vecumu, bet arī par dzinēju tilpumu un izmešu daudzumu, ievērojami palielinot nodokli jaudīgajiem transportlīdzekļiem
Lai ierobežotu kreditēšanas apjomu pieaugumu, nolemts likumos panākt, ka kredītus iedzīvotājiem varēs sniegt, tikai balstoties uz reālajiem ienākumiem. Iecerēts veidot vienotu kredītņēmēju reģistru un noteikt, ka kredītu ņemšanai turpmāk būs obligāti jāmaksā pirmā iemaksa 10% līdz 15%. Valdība noteiks arī maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību. Tāpat būs jānorāda legālie ienākumi, iegādājoties preces vairāk nekā 6000 latu vērtībā.
Plānots intensīvāk risināt nedeklarētās nodarbinātības problēmu, izstrādāt un īstenot imigrācijas un reemigrācijas politiku, saistīt darba samaksas kāpumu ar produktivitāti, iesaistot sociālos partnerus.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pauda, ka, īstenojot šo plānu, turpmāko gadu laikā inflācijā 2010. – 2011.gadā samazināsies līdz 2% - 3%.
Valdība otrdien arī akceptēja virkni likumu grozījumu, kas paredz ieviest plānā noteiktās izmaiņas.
Premjers Aigars Kalvītis norādīja, ka šī stingrā apņemšanās arī stingri jāievēro. Premjers norādīja, ka darba grupa inflācijas apkarošanai labi pastrādājusi, un valdība tagad aicinās Saeimu visu saistīto likumu paketi pieņemt steidzamības kārtā.
Valdība apņēmās paaugstināt energoefektivitāti, stimulēt mazāk attīstītos reģionus, uzlabot strādājošo mobilitāti, risināt imigrācijas jautājumus, investēt izglītības sektorā. Valdība arī nolēma risināt jautājumus par cenu stabilizāciju enerģētikas jomā, kā arī likvidēt pašvaldību regulatorus, nodot to funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.
Valdība arī nolēmusi veicināt konkurenci, īpaši tirdzniecībā, būvniecībā un būvmateriālu tirgū. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičš valdības plānu nodevēja par ekselentu.