CVK nosaka parakstu vākšanas kārtību tautas nobalsošanas ierosināšanai

Pēc apstiprinātās kārtības parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai veiks pilsētas, pagasta vai novada vēlēšanu komisijas locekļi vai attiecīgās vēlēšanu komisijas pilnvarota persona. Parakstu vākšanas vietās būs jāizliek paziņojums par parakstu vākšanas vietas darba laiku, kā arī nepieciešamības gadījumā jāizvieto norādes, kur parakstu vākšanas vieta meklējama.

Parakstu vākšanas vietas būs atvērtas no 3.aprīļa līdz 2.maijam ne mazāk kā četras stundas dienā, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas.

Parakstīties par tautas nobalsošanas ierosināšanu varēs Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Pirms ieraksta izdarīšanas parakstu vākšanas lapā parakstu vācēja pienākums būs pārliecināties, vai parakstītājs ir vēlētājs, vai vēlētāja pasei nav beidzies derīguma termiņš un vai vēlētāja pasē jau nav atzīmes par dalību parakstu vākšanā. Vēlētājam savukārt būs iespēja izvēlēties parakstīties par vienu vai abiem no apturētajiem likumiem. Atkarībā no vēlētāja izvēles vēlētāja pasē tiks izdarīta attiecīgi viena vai divas atzīmes.

Paraksti tiks apkopoti reizi nedēļā trešdienās - 11.aprīlī, 18.aprīlī, 25.aprīlī un 2.maijā. Tas nozīmē, ka reizi nedēļā apkopotās ziņas par parakstu vākšanu tiks publiskotas un būs pieejamas CVK interneta mājaslapā "www.cvk.lv", atzina CVK priekšsēdētājs.

CVK noteica arī parakstu vākšanas vietas ārvalstīs. Ārvalstīs parakstus tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem varēs nodot 31 parakstu vākšanas vietā 26 valstīs.

Parakstu vākšanas vietas noteiktas pēc Ārlietu ministrijas priekšlikumiem. Pa vienai parakstu vākšanas vietai būs ASV, Austrijā, Azerbaidžānā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Somijā, Turcijā, Ukrainā, Zviedrijā. Pa divām parakstu vākšanas vietām būs Baltkrievijā un Vācijā, bet četras parakstu vākšanas vietas - Krievijā.

Satversmes 72.pants noteic, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā no likuma pieņemšanas Saeimā.

Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju. Ja iepriekšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika beigām likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās bija 1 490 636 balsstiesīgie vēlētāji. Tas nozīmē - lai apturētos likumus nodotu tautas nobalsošanai, jāparakstās vismaz 149 064 vēlētājiem.

Tautas nobalsošanas sarīkošanas kārtība noteikta likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Katrā pašvaldībā tiks atvērts vismaz viens parakstu vākšanas punkts, bet lielākajās pašvaldībās jābūt pa vienam parakstu vākšanas punktam uz katriem 10 000 vēlētāju.

Ja tiks savākti vismaz 149 064 vēlētāju paraksti par referenduma ierosināšanu, tiks rīkota tautas nobalsošana par prezidentes apturētajiem likumprojektiem. Tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.

Ja tiks savākts nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits, CVK formulēs jautājumu referendumam. Cimdars uzsvēra, ka jautājums būs par Saeimas pieņemto likumu grozījumu atcelšanu, nevis apstiprināšanu.