Ventspilī strādājošā Biznesa attīstības asociācija kontrolējusi tā saukto "melno kasi" jeb piecu procentu fondu, no kura nelegāli maksājumi tikuši piešķirti politiķiem, amatpersonām, partijām un privātam sektoram, liecina portāla "Delfi" žurnālistiskajā izmeklēšanā iegūtā informācija.
Par asociācijas kā iespējamā "melnās kases" kontrolētāja lomu pērnvasar jau ziņoja žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska grāmatā "Kas ir Lembergs?" Tagad asociācijas slepenās grāmatvedības dati ir Latvijas prokuratūras rīcībā, un tie kalpo kā pierādījumi tā sauktajā "Ventspils uzņēmēju lietā" un izdalītajā kriminālprocesā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Prokuratūra portālam "Delfi" šo informāciju ne noliedz, ne apstiprina.

"Delfi" pētījums arī ļauj apgalvot: informācija, kuru izplata vairāki masu saziņas līdzekļi, ka eksistē īpaši izdalīti dokumenti - "Lemberga stipendiātu" saraksti – ir mīts. "Delfi" avotu sniegtā informācija ļauj secināt, ka mīts par vairākiem, tai skaitā viltotiem "stipendiātu" sarakstiem tiek kultivēts, lai radītu sabiedrībā iespaidu, ka prokuratūras rīcībā ir nepietiekami pierādījumi pret aizdomās turamajiem.

Veicot žurnālistisko izmeklēšanu portāls "Delfi" no vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem uzzināja, ka dokumentos, kuri var liecināt par nelegāliem maksājumiem un naudas legalizēšanu figurē personas no politiskajām aprindām, drošības struktūrām un uzņēmējdarbības vides.

Dažādi avoti apliecināja, ka atsevišķi politiķi saņēmuši ikmēneša maksājumus. Tā, piemēram, ikmēneša piemaksas tūkstoša līdz trīs tūkstošu latu apmērā atsevišķiem politiķiem maksātas gadiem ilgi. Šifrēti pierakstītās personas saņēmušas bonusus par īpašiem nopelniem un pakalpojumiem. Portāla "Delfi" avoti informēja par konkrētiem skaidras naudas izsniedzējiem, kuru uzvārdi sakrīt ar personām, kuras visbiežāk minētas saistībā ar prokuratūras izvirzītajām aizdomām par naudas atmazgāšanu organizētā grupā.

Sarakstos ar apzīmējumiem "Pleskavas šoseja", "Zvaigznīšu brīdis", "Āpsis", "Šoferis", "Krāsotājs", "Arājs" un citiem norādītas personas un partijas, kuras saņēmušas stipendijas. Pierakstīti arī Saeimas balsojumi, par kuriem maksāts. Piemēram, bonusus politiskajā vidē izsniedza par "pareizas" valdības koalīcijas izveidošanu. Vairāki avoti apstiprināja, ka nozīmīgi maksājumi veikti par lēmumiem, kas skatīti Ekonomikas ministrijā, Satiksmes ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Viena no versijām, ko pieļāva vairāki portāla "Delfi" avoti, liecina, ka nelegālu finansējumu saņēmuši arī pagājušā sasaukuma Rīgas domes valdošajā koalīcijā ietilpstošie deputāti, kuru uzdevums bija bremzēt Rīgas ostas attīstību konkurējošās Ventspils ostas interesēs.

Personas, kuras nepiekritušas saņemt Ventspils naudu tieši, to ieguvušas caur dažādiem darījumiem. Piemēram, nenozīmīgu īpašumu, zemes gabalu pārdošanu par neadekvāti lielām summām. Viens no veidiem, kā tikuši legalizēti maksājumi, ir dažādi "pētījumi", piemēram, par dabas aizsardzību, kuri reāli aizņēmuši tikai dažas lapas. Cits veids, kā legalizēt maksājumus, bijis "melnās kases" kontrolētājiem lojālas personas iekārtot Ventspils uzņēmumu atbildīgos amatos.

Starp personām, par kuru premēšanu no fonda līdzekļiem lemts asociācijā, bijuši arī Ventspils uzņēmēju biznesa struktūrās oficiāli strādājoši cilvēki, piemēram, "melnajā grāmatvedībā" parādās ieraksts, kas liecina: ticis lemts par maksājumiem "Ventspils naftai" piederošā "Mediju nama" vadībai. Fonda grāmatvedībā ir arī, piemēram, ieraksti, kas liecina, ka apmaksāti atsevišķi raksti presē.

Žurnālistiskajā izmeklēšanā vairāki avoti sniedza ziņas arī par maksājumiem, kas veikti fonda kontrolētājiem lojāliem drošības iestāžu darbiniekiem un advokātiem. Grāmatvedības dokumentos, kuri liecina par melnās kases esamību, figurē apzīmējums "drošība". Portāla "Delfi" avoti norāda, ka zem šī ieraksta varētu slēpties maksājumi, kas tikuši atsevišķām personām drošības iestādēs, lai piekļūtu pie informācijas par interesējošo personu telefonsarunām. Īpaši jāatzīmē, ka noklausītas arī pašu Biznesa asociācijas darboņu sarunas, kas nozīmē, ka izspiegošanas pasūtītājs neuzticējies pat saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem.

Žurnālistiskās izmeklēšanas laikā vairāki avoti portālam "Delfi" pastāstīja, ka fonda "grāmatvedību" vedusi šobrīd naudas atmazgāšanā apsūdzēta, apcietinātā komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane.

Asociācijas kontrolēto fondu papildinājusi nauda no ārzonas kompānijām, kura tur nonākusi no Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem, pieļāva "Delfi" informācijas avoti. Latvijā tā regulāri nogādāta skaidras naudas koferos. Tad attiecīgi asociācijas sēdēs izlemts, kā tā dēvētais piecu procentu fonds tiks izdalīts. No vairākiem avotiem iegūtā informācija liecina, ka pēc "Latvijas Kuģniecības" privatizācijas par jauniem fonda finansējuma avotiem kļuva arī ar šo kompāniju saistītie uzņēmumi.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka organizētajā grupā, kuru tur aizdomās par kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu ietilpst jau apsūdzētās un aizdomās turamās personas – Ventspils mērs Aivars Lembegs, a/s "Ventspils nafta" padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads, a/s "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs Krists Skuja, Ventspilī praktizējošais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks un komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane.

Vairāki avoti portālam "Delfi" norādīja, ka Biznesa asociācijas sēdēs piedalījās Ventspils uzņēmēji, to skaitā vairākos noziegumos apsūdzētais Lembergs, kā arī aizdomās par naudas atmazgāšanu organizētā grupā turētie Vaivads un Skuja, kā arī Laimonis Junkers, kurš šobrīd slēpjas Krievijā un, pēc portāla "Delfi" ziņām, ārstējas slimnīcā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!