Prezidente, saņemot apbalvojumu, atzina, ka augsti vērtē "šī ordeņa nosaukumu, kas mums atgādina par cilvēku, kas kalpoja Dievam un cilvēcei un gāja bojā mokās, ļaunuma nomocīts. Viņa liktenis mums atgādina, ka ļaunums vienmēr ir mūsu vidū, ka mums visiem ar kopīgiem spēkiem ar to ir jācīnās. Laicīgā plāksnē to cenšas darīt valsts ar savām iestādēm, un garīgā plāksnē ar ļaunumu cīnās baznīca, jo ļaunums, protams, nevar izpausties pasaulē, ja viņš nav nācis caur cilvēku sirdīm".
Prezidente pateicās metropolītam par izrādīto godu, "jo visus šos gandrīz astoņus gadus, kopš man ir tas gods kalpot kā Valsts prezidentei, es vienmēr esmu jutusi kā lielu balstu sev blakus Latvijas Pareizticīgo baznīcu, tās garīgo virsvadītāju, visas tās draudzes un viņu garīdzniekus".
Prezidente arī atzīmēja, ka "vislabāk valsts attīstās tur, kur valda savstarpēja cieņa starp laicīgo un garīgo varu". Prezidente pateicās Latvijas pareizticīgo baznīcai par to, ka tā ir bijusi lojāla Latvijas valstij pēc neatkarības atgūšanas, "ka tā vienmēr ir sludinājusi vajadzību būt lojāliem pret to zemi, kas ir kļuvusi par Jūsu mājvietu vai nu caur paaudžu paaudzēm vai tikai dažu gadu garumā."