73% Latvijas nepilsoņu dzīvo sešās lielākajās pilsētās, bet pārējā Latvijas teritorijā dzīvo 27% nepilsoņu.
No nepilsoņiem 273 194 ir krievi, 54 474 baltkrievi, 38 911 ukrainis, 14 109 poļi, 2652 ebreji, 1984 latvieši, 624 igauņi un 13 552 citu tautību nepilsoņi.
49% nepilsoņu ir vecāki par 51 gadu.
Pēc Aldermanes teiktā, Latvijas pilsonību 2004.gadā ieguva 18 799, 2005.gadā - 21 627, 2006.gadā - 18 964 cilvēki.
Naturalizācijas centru darbība samazinoties. Patlaban mēnesī tiek iesniegti tikai 300 - 400 cilvēku naturalizācijas pieteikumi.
Pēc Aldermanes domām, naturalizācijas tempu palēnināšanos ir veicinājuši vīzu režīma atvieglojumi nepilsoņiem uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, piederības sajūtas un patriotisma mazināšanās sabiedrībā.
Pēc pētījuma datiem 2000.gadā lepni par savu valsti bijuši 80% pilsoņu un 50% nepilsoņu. Pašlaik lepni par savu valsti ir tikai 66% pilsoņu un 37% nepilsoņu, bet vajadzības gadījumā aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās ir gatavi 44% pilsoņu un 28% nepilsoņu.
Aldermane arī norādīja, ka nepilsoņu vēlmi naturalizēties ir mazinājušas diskusijas krievu presē un sabiedrībā par tiesību piešķiršanu nepilsoņiem vēlēt pašvaldības, kā arī maldīgais viedoklis, ka pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas Latvijas pilsonība visiem nepilsoņiem tiks piešķirta automātiski.
Konferencē piedalījās arī Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs, kurš pats 1999.gadā naturalizējies. Viņš pauda viedokli, ka lielai daļai nepilsoņu Latvijas pilsonība nav vajadzīga, jo tā neietekmē viņu pensijas un komunālo maksājumu apjomu, bet no balsošanas vēlēšanās viņi jau ir atradinājušies.
Latvijas pilsonība nav vajadzīga arī jauniešiem nepilsoņiem, kuriem nav karjeras ambīciju valsts iestādēs, jo ceļot viņi tagad var bez vīzām. Daudzi jaunieši, kas aktīvi piedalījās procesos pret izglītības reformu, nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem apzināti, bet vairumam pusmūža cilvēku, kas spiesti strādāt divos darbos, lai vairāk nopelnītu, nav laika iet kārtot naturalizācijas eksāmenus.
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) pauda viedokli, ka apgalvojums par to, ka ievērojamais skaits nepilsoņu, piedaloties pašvaldību vēlēšanās lielajās pilsētās, var nopietni ietekmēt deputātu sastāvu, ir mīts. Viņš norādīja, ka naturalizētie pilsoņi nemaz tik aktīvi nepiedalās Saeimas vēlēšanās un ne vienmēr balso par "kreisajām partijām".
Pēc Dolgopolova teiktā, Latvijas sabiedrības integrācijai ļoti svarīga ir labestība, kura tiktu parādīta nepilsoņiem, dodot viņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās.
Arī LC valdes loceklis Eduards Ikvilds aicināja izstrādāt Satversmes un likumu grozījumus, lai dotu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu tiesības.
Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone (LC) pauda viedokli, ka ir jāgroza pilsonības likums, lai atļautu Latvijā dubultpilsonību tiem Latvijas pilsonības mantiniekiem, kuri izbrauca no Latvijas līdz 1990.gadam un pieņēma savas mītnes valsts pilsonību, Latvijas pilsoņiem, kas ir ES pilsoņu laulātie, kā arī dubultpilsonība jāatļauj Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!