Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstij līdz 2004.gadam Īrija bija iedvesmas atbalsts un praktisks atbalstītājs, sacīja Vīķe-Freiberga.
Savukārt Makalīza atzina, ka Īrija daudzu gadu laikā vērojusi, kā Latvija attīstās un uzplaukst. Laikā no sarunām pirms Latvijas iestāšanās ES attīstījušās arī abu valstu attiecības, teica Īrijas prezidente. Dublinā 2004.gada 1.maijā bija liels prieks, ka Latvija ieņēma sev pienākošos vietu ES valstu saimē, teica Makalīza.
Kopš tā laika Īrijā ieradušies daudzi latvieši, kas šajā valstī ir silti uzņemti, atzina Īrijas prezidente. Viņa norādīja, ka Īrija zina, kāda ir situācija, kad daudzi jaunieši plūst prom no valsts. Tomēr šie cilvēki ir Īrijas "vēstnieki" ārvalstīs, kas tur pārstāv savas dzimtenes kultūru un stiprina Īriju.
"Jūsu cilvēki ir jūsu vēstnieki," sacīja Makalīza. Viņi ir augstu novērtēti, viņi ir cienīti un palīdz būvēt Īriju, atzina prezidente. Viņa norādīja, ka ir runājusi ar daudziem latviešiem Īrijā un viņi pauduši vēlēšanos atgriezties savā dzimtenē.
Vīķe-Freiberga norādīja, ka "mēs vēlamies, lai šie cilvēki atgrieztos un lai viņu bērni nepazaudē savu latvisko identitāti". Tomēr Latvija ir par kustības brīvību ES dalībvalstīs, sacīja prezidente.
Viņa atzina, ka vēlas, lai citās valstīs dzīvojošie latvieši atgriežas Latvijā bagātāki - gan pieredzes, gan profesionalitātes, gan kapitāla ziņā.
Latvijai jāizaug no ES nabadzīgākās valsts līdz savienības vidējam līmenim, tomēr darba devēji pašu mājās vēl nespēj tik strauji paaugstināt darba algas, jo tas veicinātu jau tā lielo inflāciju.
Tomēr Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka no savas pieredzes zina, ka, arī dzīvojot citās valstīs, iespējams saglabāt savu identitāti.
"Viss izskatās cerīgi," atzina prezidente. Latvieši dos savu ieguldījumu Īrijas genofondā, bet Latvijas genofonds tiks papildināts ar īru veselīgajiem gēniem, teica Vīķe-Freiberga.
Jau ziņots, ka Īrijas prezidente Mērija Makalīza šorīt oficiālā vizītē ieradusies Latvijā un pie Rīgas pils viņu sveica Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu Freibergu.
Īrijas prezidentes oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) un Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK).
Ceremonijā piedalījās arī Īrijas prezidentes biroja pārstāvji.
Plkst.12.30 abas amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet plkst.12.50 viesnīcā "Bergs" ar Īrijas prezidenti tiekas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Pēc tikšanās premjers rīkos darba pusdienas par godu Īrijas prezidentei.
Dienas laikā Makalīza paredzējusi tikties arī ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (ZZS) un doties pastaigā pa Vecrīgu.
Piektdien Īrijas prezidente viesnīcā "Hotel de Rome" piedalīsies darba pusdienās ar īru uzņēmējiem. Makalīza tiksies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku (TB/LNNK) un apmeklēs Okupācijas muzeju.
Makalīza teiks runu Latvijas Universitātē, apmeklēs Doles salu un Daugavas muzeju, kā arī noklausīsies īru mūzikas koncertu Latviešu biedrības namā.
Kopš 2004.gada 1.maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim 22 018 Latvijas iedzīvotāji saņēmuši Īrijas personīgos sabiedrisko pakalpojumu numurus, kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus.
2006.gada augustā Īrijā oficiāli reģistrēts 20 301 strādnieks no Latvijas. Pēc Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem, Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!