Zatlers uzsvēra, ka "ceļā uz mērķiem nevar pazaudēt ideālus, un brīvā un neatkarīgā Latvija vienmēr būs mūsu mērķis un vērtība, vērtība, pret kuru jāizturas ar lielu atbildību, gan sabiedrībai, gan politiķiem – politiķiem ar lēmumiem un sabiedrībai ar līdzdalību un visiem kopā ar kopīgiem darbiem valsts labā.
Zatlers uzsvēra, ka savā ārsta darbā viņš strādājis ar lielu atbildību, un atbildību arī ielicis "sava prezidenta ceļasomā". Viņš norādīja, ka viņa atbildība - būt neatkarīgam no politiskajām partijām, nodrošināt līdzsvaru starp valdību, Saeimu un prezidentu.
"Mana atbildība – vienot un saliedēt sabiedrību," pauda Zatlers, piebilstot, ka Latvijas sabiedrībā ir pilsoniska sabiedrība, kurā sadzīvo dažādas tautības un reliģiskās konfesijas, kas ir Latvijas sabiedrības vērtība. Tai pašā laikā prezidents atzinis, ka sabiedrībā ir ievērojama neiecietība, kura ir kā neārstēts augonis, "karo dažādu viedokļu pārstāvji, kas neveido dialogi," bet dialogs ir būtisks, lai izskan dažādi viedokļi, jo dažādība nodrošina izsvērtus lēmumus.
Zatlers arī norādīja, ka tikai labklājība vien sabiedrību un cilvēku nepadarīs laimīgu, paužot, ka sabiedrībai jāiesaistās valsts dzīvē. "Valsts ir tikai ietvars, kurā sasniegt mērķus, nodrošināt savu un bērnu nākotni," pauda prezidents.
Zatlers sacīja, ka ārpolitikā turpinās iesākto sadarbību NATO un ES, kā arī augsti godās Baltijas vienotību, jo Baltijas valstis ir "mūsu tuvākie draugi un sabiedrotie", bet ar citām valstīm būs jāuztur dialogu, ārpolitikā pieņemot izvērtus lēmumus, bez kuriem nav iespējama sadarbība.
"Mans ideāls ir laimīga Latvijas tauta," runas noslēguma sacīja Zatlers.
Opozīcijā esošā "Jaunā Laika" pārstāvis Krišjānis Kariņš pēc prezidenta uzrunas žurnālistiem pauda, ka Zatlera izvirzīšanas process norādot uz viņa saistību ar Tautas partiju, tāpēc pastāv bažas par prezidenta spēju būt neatkarīgam no partijām.
Kariņš norādīja, ka opozīcija uzmanīgi sekos līdzi Zatlera darbam, un īpaši darbībai ārpolitikā.