19 gadus veca sieviete nopērk trīs dzīvokļus par miljonu latu

Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un nekustamo īpašumu kompāniju dati, 1987.gadā dzimusī Agnese Liepiņa 66,9 kvadrātmetru dzīvokli Rīgas klusajā centrā pagājušā gada oktobrī nopirkusi par 282 000 latu, 72,7 kvadrātmetru dzīvokli pērnajā oktobrī - par 362 000 latu, bet 100,6 kvadrātmetru dzīvokli šā gada janvārī - par 424 000 latu.

Kopā par šiem trim dzīvokļiem Liepiņa, kura tikai šā gada septembrī sasniegs 20 gadu vecumu, samaksājusi aptuveni 1,07 miljonus latu. Turklāt, kā rāda zemesgrāmatu ieraksti, šīs iespaidīgās summas iegūšanai deviņpadsmitgadīgajai jaunkundzei nekādi hipotekārie kredīti nav bijuši nepieciešami.

Kā raksta "Dienas Bizness", vismaz saskaņā ar publiski pieejamām datu bāzēm Liepiņa nav tuva radiniece nevienam no Latvijas miljonāru sarakstā minētajiem Liepiņiem. Uz viņas vārda saskaņā ar "Lursoft" datu bāzi nav reģistrētas neviena uzņēmuma kapitāldaļas, viņa arī nav nevienas kompānijas amatpersonu vidū. Liepiņas vārds nav atrodams arī Laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Liepiņas iegādātie trīs dzīvokļi un palīgtelpas atrodas pilnībā rekonstruētajā un restaurētajā ēkā A.Pumpura ielā 6. Kā vēsta ēkas oficiālais apraksts, "pēc rekonstrukcijas mājā pilnībā nomainītas iekšējās un ārējās komunikācijas, iebūvēts lifts, atjaunota ēkas fasāde un iekšējo telpu interjers. Ēkas četros stāvos izvietoti 16 dzīvokļi, kuru platība ir no 61,6 līdz 146 kvadrātmetriem. Pagrabstāvā ierīkota katram dzīvoklim mantu glabātuve, kopīga sauna. Nesošo sienu konstrukcijas būvētas no ķieģeļiem, pārsegumi no koka. Pilsētas apkure, ūdens apgāde un kanalizācija. Namrunis, iemītnieku ērtībai. Mājā ir diennakts fiziskā apsardze".

Dzīvokļus šajā ēkā tirgo šī projekta attīstītāja - SIA "Marno J", kuras lielākā īpašniece ir 1974.gadā dzimusī Jeļena Sagateljana. Kompānijas pārstāve laikrakstam atzina - varot teikt, ka "šis ir pirmais gadījums, kad klients ir tik jauns un nopērk dzīvokļus bez kredītiem". "Mēs nejautājam, no kurienes klientiem nauda. Tā nav mūsu kompetence," piebilda "Marno J" pārstāve.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar likuma normām nevar komentēt konkrētus faktus, taču, atbildot uz jautājumu, kā VID rīkojas, ja tā redzeslokā nonāk darījums, kurā kāda persona iztērē tās vecumam un oficiālajam mantiskajam stāvoklim, iespējams, neatbilstošu summu, VID Galvenā nodokļu pārvalde skaidro: VID konkrētās, un, ja maksātāja deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst šīs personas izdevumiem taksācijas gadā, dienests pieprasa iesniegt papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Pēc tam, ja VID, izvērtējot iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā un papildu deklarācijā uzrādītos datus, nodokļu maksātāja iesniegtos paskaidrojumus un dokumentus, negūst apstiprinājumu, ka no fiziskās personas deklarētajiem ienākumiem persona ir spējusi segt savus izdevumus attiecīgajā taksācijas gadā, tas ir, joprojām konstatē fiziskās personas izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem, tiek lemts par fiziskās personas nodokļu audita veikšanu, ko nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22.panta 2.daļa.

Šī panta daļa nosaka: "Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības)."

VID Galvenā nodokļu pārvalde gan norāda - saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā atbilstoši gada ienākumu deklarācijai, kuras iesniegšanas termiņš saskaņā ar šī likuma 19.pantā noteikto ir taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlis. Tātad, ja fiziskā persona veikusi darījumus 2007.gadā, tad gada ienākumu deklarācija par šo gadu ir jāiesniedz līdz 2008.gada 1.aprīlim.

Līdz ar to fiziskās personas ienākumu un izdevumu analīzi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pārbaudi par 2007.gadu varēs veikt tikai pēc likumā noteiktā gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa.

Kamēr Liepiņas iegādāto dzīvokļu pārdevēji atzīst, ka ar šādu gadījumu savā nelielajā praksē saskārušies pirmoreiz, nekustamo īpašumu tirgotāji ar lielāku pieredzi apliecina, ka tas neesot nekāds retums.

"Mēdz būt no omītēm, līdz pat tīņiem. Man ir grūti pateikt, kur šie līdzekļi tiek ņemti, - var būt gan tā, gan šitā. Mūs tas vairs sen neizbrīna, un sen vairs nevar saprast, kas ir patiesais labuma guvējs. Tad būtu jātaisa liela izmeklēšana, lai saprastu, kur šādiem cilvēkiem rodas tik lieli līdzekļi," saka SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Savukārt SIA "Balsts" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš teic, ka šāds gadījums tomēr vairāk būtu uzskatāms par izņēmumu. Tiesa, vienlaikus viņš prognozē, ka kopumā parādīsies arvien vairāk personu, kas īpašumus iegādāsies par saviem līdzekļiem: "Tāpat bija Igaunijā. Mēs redzam, ka cilvēki sāk pārdot savus biznesus, kas izveidoti pirms gadiem desmit, piecpadsmit. Tur arī rodas līdzekļi, lai iegādātos īpašumus bez kredīta."