Zālītis skaidro, ka atšķirībā no citu reliģisko konfesiju draudzēm katoļu draudzes vairs netiek reģistrētas Reliģisko lietu pārvaldē (RLP), kopš stājies spēkā Latvijas un Svētā Krēsla līgums. Reģistrēšanās RLP nodrošina organizācijai juridiskās personas statusu, taču katoļu reliģiskajām organizācijām juridiskās personas statuss jau tiek atzīts ar Latvijas un Svētā Krēsla līgumu, tādēļ reģistrācija RLP tām nav nepieciešama.
Tas gan nenozīmē, ka katoļu reliģiskās organizācijas valsts institūcijas nereģistrē. Gan katoļu reliģiskās organizācijas, gan citu konfesiju reliģiskās organizācijas reģistrē Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātāju reģistrā.
Kā ziņots, Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ir 302 draudzes, nākamā pēc draudžu skaita ir Latvijas Pareizticīgā baznīca - 119, baptisti - 93, bet vecticībnieki - 68.
Latvijā reģistrēta 51 septītās dienas adventistu draudze, 48 Vasarsvētku draudzes, 33 evaņģēliskās ticības kristiešu draudzes, pa 15 "Jaunās paaudzes" un musulmaņu draudzēm, pa 14 Jehovas liecinieku un jūdaistu draudzēm, 13 metodistu draudzes, 12 dievturu draudzes, pa 11 jaunapustuļu ticības un vaišnavu draudzēm, desmit Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudzes, kā arī pa četrām budistu un mormoņu draudzēm.
Latvijā pērn bijušas reģistrētas arī 40 dažādu citu ticību draudzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!