Sīmona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja direktors Efraims Zurofs, uzstājoties Maskavā notikušā forumā, otrdien kārtējo reizi paziņoja, ka Baltijas valstis ir īpaši neaktīvas nacistisko kara noziedznieku vajāšanā, vēsta krievu laikraksts "Vremja Novostei".
Otrdien Maskavā notika apaļā galda diskusija: "Latvija, Lietuva, Igaunija, Ukraina, Horvātija, Austrija: nacisma heroizācijas mēģinājums", kuru organizējusi izdevniecība "Eiropa" un Krievu institūts.

Zurofs bija galvenais ziņotājs forumā, kuru atklāja Krievijas galvenais rabīns Ādolfs Šajevičs.

Šajevičs savā uzrunā paziņoja, ka "aiz mēģinājumiem dažās Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs heroizēt nacistiskos noziedzniekus stāv centieni pārskatīt vēsturi, kas neskar tikai ebrejus".

Savukārt Zurofs runāja par "jauna neonacisma viļņa" rašanos, kas, viņaprāt, saistīts ar elites zaudēto jūtīgumu pret nacistiskās ideoloģijas aizmetņu veidošanos.

"Nacisti var mums piedāvāt savu alternatīvo vēstures variantu. Īpaši skaidri tas vērojams Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kur mēs pastāvīgi kļūstam par lieciniekiem tam, kā vajā un nosoda tā saucamos komunistiskos noziedzniekus. Turklāt pēdējā laikā Baltijas valstīs nav vajāts un nav notiesāts neviens nacistiskais noziedznieks," apgalvoja Zurofs, piebilstot, ka Austrumeiropā kopš 1991.gada fiksēti tikai divi gadījumi, kad likums vērsies pret nacistiskajiem noziedzniekiem.

Saskaņā ar Vīzentāla centra datiem pašlaik dažādās izmeklēšanas stadijās esot lietas pret vairāk nekā tūkstoti nacistisko noziedznieku, kas dzīvojot Polijā, Kanādā, ASV, Austrijā, Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Horvātijā, Dānijā, Ungārijā, Francijā un Igaunijā.

No 2006.gada aprīļa līdz 2007.gada 31.martam kopumā notiesāts 21 kara noziedznieks.

Zurofs savā uzrunā norādīja, ka Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas pusē cīnījušies, piemēram, 37 tūkstoši lietuviešu, taču sodīti par to esot tikai nedaudz vairāk nekā 8000. Pie tam tas noticis tikai PSRS okupācijas periodā.

Tajā pašā laikā Baltijas valstīs vajājot Sarkanās armijas veterānus un bijušos padomju partizānus, apgānot ebreju kapsētas un nojaucot PSRS karavīru pieminekļus, ar sašutumu norāda nacistu mednieks.

Viņaprāt, Viļņā, Rīgā un Tallinā "trūkstot politiskās gribas" to nacistisko noziedznieku vajāšanai, kas savulaik slēpušies ārvalstīs, bet pēc PSRS sabrukuma atgriezušies savās kādreizējās dzīvesvietās.

Baltijas valstīs atsevišķās personas, kas piedalījušās ebreju vajāšanā, esot pat reabilitētas, apgalvo Zurofs.

Savukārt Ukrainā jautājums par nacistisko noziedznieku vajāšanu vispār "nekad nav bijis dienas kārtībā", uzsvēra foruma galvenais ziņotājs.

"Tāda politika nozīmē nacisma globalizāciju un vēstures pārrakstīšanas mēģinājumu," paziņoja Zurofs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit