Gadu iepriekš sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja 45,2%, bet 47,8% sevi vērtēja kā materiāli nenodrošinātus, kas ļauj apgalvot, ka gada laikā pašvērtējuma līmenī sabiedrības materiālā labklājība ir pieaugusi, norāda SKDS.
Pirms četriem gadiem, 2003.gada decembrī, tikai 30% iedzīvotāju uzskatīja, ka ir materiāli nodrošināti, bet par nenodrošinātiem sevi uzskatīja 63%, norāda SKDS.
Tomēr par 2,8 procentpunktiem - no 7,1% 2006.gada decembrī līdz 9,9% šogad - pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri nav varējuši pieskaitīt sevi pie kādas no grupām.
Analizējot atbildes dažādās iedzīvotāju sociālajās un demogrāfiskajās grupās, biežāk sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata augstāko izglītību ieguvušie (65%), iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem (63%) un Rīgā dzīvojošie (54%).
Savukārt par materiāli nenodrošinātiem sevi biežāk uzskata iedzīvotāji, kas ir vecāki par 55 gadiem (70%), tikai pamatizglītību ieguvušie (66%), algotu darbu nestrādājošie (63%) un lauku apvidos dzīvojošie (50%).
Dati iegūti Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās no 8. līdz 20.decembrim. Ar nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāts 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Pētījuma statistiskā kļūda ir 3% robežās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!