Zatlers ierosina padarīt ērtākus ordeņu nēsāšanas noteikumus sievietēm  (4)

Kā norāda Valsts prezidents Valdis Zatlers, saskaņā ar starptautiskā protokola normām un vispārpieņemtajām tradīcijām, valsts apbalvojumi tiek nēsāti svētkos un svinīgos gadījumos pie svētku vai vakara tērpa. Kungiem ap kaklu nēsājamie ordeņi tiek apsieti zem virskreklu apkakles.

"Tā kā dāmu svētku tērpi ir garās vakarkleitas, tad ordeņu nēsāšana ap kaklu sievietēm rada praktiskas dabas problēmas. Jāatzīmē, ka arī starptautiskajā praksē nav pieņemta valsts apbalvojumu nēsāšana, apsienot tos līdzīgi kaklarotai vai kopā ar kaklarotu tieši ap kaklu. Daudzu Eiropas Savienības valstu, tai skaitā arī Igaunijas normatīvajos aktos ir iestrādātas normas, paredzot dažu šķiru valsts apbalvojumu pielāgošanu to nēsāšanai pie dāmu apģērbiem, atbilstoši ordeņa nēsāšanas prasībām un tradīcijām," pauž Zatlers. Valsts protokols, vadot protokolāro valsts apbalvojumu apmaiņu valsts vizītēs, no saviem ārvalstu kolēģiem ir saņēmis ierosinājumus par tā saucamā Dāmu ordeņa iedibināšanu, līdzīgi, kā tas ir noteikts viņu mītnes zemēs. Jāatzīst, ka dažās valstīs, piemēram, Zviedrijas Karalistē, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieres pašas pielāgoja viņām piešķirto valsts apbalvojumu nēsāšanai uz apģērba krūšu kreisajā pusē, norādīts Zatlera vēstulē Saeimai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī Ordeņu kapitula viedokli augstāk norādītajā jautājumā, Zatlers ierosina apsvērt iespēju iedibināt Triju Zvaigžņu ordeņa otrās un trešās šķiras, Viestura ordeņa otrās un trešās šķiras un Atzinības krusta otrās un trešās šķiras papildus versiju to nēsāšanai uz dāmu apģērbiem.

Tāpat Valsts prezidents nācis ar likumdošanas iniciatīvu Ordeņa pilnā komplektā kopā ar jau esošo ordeni – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu, civilo miniatūrzīmi un militāro miniatūrzīmi izveidot miniatūros ordeņus, kas ir pasaulē izplatīta prakse.

"Šis ierosinājums ir radies, apzinot ārvalstu valsts apbalvojumu struktūru, tai skaitā mūsu kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas, kā arī starptautiski atzīto valsts apbalvojumu nēsāšanas praksi. Bez pilna izmēra valsts apbalvojumiem pasaulē plaši pārstāvētas ir ordeņu imitācijas (miniatūrie ordeņi), kuras tiek nēsātas tad, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot pilna izmēra ordeņus. Šāds iemesls, piemēram, ir apģērba etiķetes ievērošana, kas nosaka, ka pie frakas var nēsāt tikai vienu apbalvojumu, pārējos nēsājot miniatūru izpildījumā, " teikts Valsts prezidenta vēstulē parlamentam.

"Tā, piemēram, Igaunijā ordeņu kavalieriem ir tiesības lūgt Ordeņu domei izgatavot miniatūro ordeni, apmaksājot tā izgatavošanu un piegādes izdevumus. Šobrīd Valsts apbalvojumu likums neparedz miniatūro ordeni kā vienu no ordeņa regālijām, taču tā ieviešana, pielāgojot vēsturiskās normas mūsdienu prasībām, manuprāt, tiktu atzinīgi novērtēta kā Latvijā, tā arī ārzemēs," pauž Zatlers.

Tāpat Zatlers uzskata, ka, ņemot vērā Atzinības krusta otrās šķiras (lielā) krusta izmērus, kas noteikti Valsts apbalvojumu likumā, "ir jāpārskata gan šī valsts apbalvojuma izmēri, gan piestiprināšanas iespējas pie svētku tērpa gan dāmām, gan kungiem. "

Tā kā otrās šķiras Atzinības krustu bieži izmanto protokolārās valsts apbalvojumu apmaiņās valsts vizīšu laikā, Valsts prezidenta kanceleja ir sastapusies ar gadījumiem, kad minēto apbalvojumu nav iespējams piestiprināt pie svētku tērpa.

Valsts apbalvojuma likums nosaka, ka Atzinības krustam ir kopā piecu pakāpju goda zīmes: lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme, kā arī triju pakāpju goda zīmes. Ievērojot to, ka Ordeņu kapituls un Valsts prezidenta kanceleja Valsts apbalvojuma likuma četru gadu darbības laikā ir sastapušies ar zināmu sabiedrības neizpratni par Atzinības Krusta minēto pakāpju goda zīmju piešķiršanas atšķirībām, Valsts Heraldikas komisija ir ierosinājusi atteikties no sevišķo pakāpju goda zīmēm, un līdzīgi kā Triju Zvaigžņu ordenim un Viestura ordenim, saglabāt tikai triju pakāpju goda zīmes – zelta, sudraba un bronzas. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo ierosinājumu, informē Zatlers.

Tāpat Valsts prezidents rosina ieviest savienosānas posmu Atzinības krustam, kā arī noteikt atšķirīgas miniatūrzīmes trim patlaban likumā noteiktajiem ordeņiem, jo patlaban tās esot vienādas.

Zatlers arī lūdz Saeimu izvērtēt nosacījumus, kuri paredz, ka attiecībā uz bruņoto spēku sastāva apbalvošanu ir jāņem vērā militārā dienesta pakāpes. Latvijas sportisti, kuri tiek apbalvoti par izciliem sasniegumiem, lielākoties ir militārpersonas. Līdz ar to veidojas situācija, ka pat sasniedzot visaugstākos panākumus, viņi tiek apbalvoti ar bronzas goda zīmi, ja viņu dienesta pakāpe ir kareivis vai kaprālis. Vēlos atzīmēt, ka praksē šādi gadījumi jau ir bijuši, un radījuši sabiedrības neizpratni. Valsts apbalvojumu likuma 55. panta trešās daļas nosacījumi netiek attiecināti uz valsts policiju un citu specializēto dienestu struktūrām.

Zatlers arī rosina izmaiņas Valsts apbalvojumu likumā, kas nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Minētā likuma norma nosaka, ka minētos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs, neparedzot konkrētu termiņu, kad tas notiek. "Manuprāt, šāda redakcija rada zināmas neskaidrības par tās piemērošanas laiku un vietu. Tāpēc es ierosinu noteikt, ka Valsts prezidentam, stājoties amatā, likumā noteiktie augstākās šķiras ordeņi un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde tiek piešķirti un pasniegti Valsts prezidenta svinīgā solījumā nodošanas dienā," pauž Zatlers.