Jau ziņots, ka ātrumu pārsniegušo automašīnu īpašniekiem tiek nosūtīta vēstule ar protokolu un sodu, kas jāmaksā par pārkāpumu. Fotoradars nefiksē autovadītāju un pasažieru sejas, tāpēc par pārkāpumu netiek piešķirti soda punkti un atņemtas tiesības. Kā skaidroja Zivtiņš, sodīta tiek automašīna, nevis vadītājs.
Līdz šim pārkāpējiem nosūtīti jau aptuveni 500 rēķinu, bet 200 vēl tiks nosūtīti tuvākajā laikā.
Tā kā ar četriem radariem ir par maz, lai kontrolētu situāciju uz valsts autoceļiem, jau patlaban darba grupa meklē iespējas iegādāties vismaz 100 šādus radarus. Lēmums par to varētu tikt pieņemts jau šogad, prognozēja Zivtiņš.
Kā ziņots, 30.janvārī tika noslēgts līgums par četru fotoradaru iegādi, kas izmaksājusi 140 000 latu, tomēr Zivtiņš uzskata, ka, lai nodrošinātu kārtību uz ceļiem un disciplinētu autovadītājus, būtu nepieciešams uzstādīt vismaz 1000 fotoradaru.
Arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) iepriekš norādījis, ka "četri radari neko nedos. Mēs to varam uzskatīt par labu testa programmu, bet apstāties pie tā nedrīkst".
Šlesers iecerējis fotoradaru uzstādīšanai izmantot publiskās un privātās partnerības modeli, jo no valsts budžeta šādam mērķim finansējums, visticamāk, netiks piešķirts. Privātais partneris būtu atbildīgs par fotoradaru uzstādīšanu un tehnisko apkopi, bet par soda iekasēšanu atbildīga būtu valsts institūcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!