Biedrība arī atgādina, ka jaunais nosaukums pārkāps adresācijas noteikumus, jo tas ir par četriem burtiem garāks nekā pieļaujams. Turklāt, Rīgas dome nav ņēmusi vērā 79,2 % Rīgas iedzīvotāju viedokli, kuri arī neatbalstīja Basteja bulvāra pārdēvēšanu.
Jau ziņots, ka Valsts Zemes dienests gatavo grozījumus Ministru kabineta (MK) izdotajos adresācijas noteikumos, atļaujot ielu nosaukumus veidot ar neierobežotu rakstu zīmju skaitu patlaban pieļaujamo 30 zīmju vietā.
Pašlaik spēkā esošie 2002.gada 27.augustā izdotie MK adresācijas noteikumi paredz, ka vienas adreses elementa garums nepārsniedz 30 zīmes, bet Rīgas domes pieņemtais lēmums Basteja bulvāri pārdēvēt par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri pārsniedz atļauto zīmju skaitu.
Rīgas dome 21.jūlijā nolēma pārdēvēt Basteja bulvāri Latvijas pirmā ārlietu ministra Meierovica vārdā. Par vēsturiskā nosaukuma maiņu balsoja 34 deputāti.
Rīgas Centra rajona izpilddirekcijai trīs mēnešu laikā būs jāpaziņo iedzīvotājiem par adreses maiņu un jānomaina adrešu numerācijas plāksnes. Izdevumus par jauno numerācijas plākšņu izvietošanu segs no Rīgas pilsētas Attīstības fonda līdzekļiem. Izmaksas, rēķinot uz vienu māju, ir vidēji desmit lati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!