Koalīcijas partiju politiķi piesardzīgi vērtē Valsts prezidenta priekšlikumus Satversmes grozījumiem par tautas tiesībām rosināt parlamenta atlaišanu. Politiķi uzskata, ka tie varētu būt par pamatu likumprojekta sagatavošanai, taču pilnībā Satversmes grozījumu redakcijas aprises varētu būt zināmas tikai pēc rūpīgas iepazīšanās ar citu demokrātisko valstu pieredzi, ekspertu slēdzieniem, sabiedrības vēlmēm un iespējām tās sabalansēt parlamentārā valsts iekārtā.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" sacīja, ka, klausot Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumam, deputāti nekavējoši sāks darbu pie Satversmes grozījumu izstrādes. Jau tuvākajā laikā tikšot pieņemts lēmums par speciālas apakškomisijas izveidi, kas, visticamāk, TP deputātes Vinetas Muižnieces vadībā strādās pie Satversmes grozījumu likumprojekta sagatavošanas.


"Mēs strādāsim ne tikai priekš sevis, bet arī nākamajām paaudzēm," sacīja Kučinskis, norādot, ka Satversmes grozījumi netiks ātri pieņemti. Tie būšot rūpīgi jāizvērtē, iepazīstoties ar dažādu pasaules valstu pieredzi un ekspertu atzinumiem. Tāpat ekspertiem būšot jāizvērtē iespējas sabalansēt prezidenta, parlamenta un sabiedrības lomu šajā jautājumā. "Saeimas atlaišana nedrīkst būt par manipulācijas ieroci kādas partijas vai noteiktas grupas cilvēku rokās," uzsvēra Kučinskis, norādot, ka plašas diskusijas varētu būt par to, cik lielai daļai vēlētāju būtu jādod tiesības atlaist Saeimu.


Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" atturējās vērtēt Zatlera iesniegtos Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikumus, norādot, ka ZZS konceptuāli atbalsta tautas tiesības atlaist Saeimu, taču likumprojekts gan esot rūpīgi jāizstrādā. "Garumā nevilksim," solīja Brigmanis.


Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats portālam "Delfi", paužot personisko viedokli, atzina, ka par Satversmes grozījumiem būs "ļoti nopietnas diskusijas", jo nebūtu vērts veidot mehānismu, kas ļautu sodīt šo Saeimu, bet nākotnē apgrūtinātu parlamenta darbu. "Jāveicina būtu tas, lai vēlētāji pieņem lēmumu vēlēšanās," sacīja Grīnblats. Pēc viņa domām, ja nevar atrast labāku mehānismu, tad jāatstāj viss kā ir, taču neesot izslēgta iespēja, ka deputāti ar ekspertiem kopīgi atrod veiksmīgu kompromisa variantu.


Jau vēstīts, ka Satversmes grozījumus, kas ļautu tautai atlaist Saeimu, dažādos variantos atbalsta arī opozīcijā esošās partijas – "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība", tāpat arī "Cita politika" un "Saskaņas centrs".


Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) trešdien uzsvēra, ka Saeimas atlaišanas ierosināšanai jānosaka skaidri izmērojami kritēriji.


Trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Godmanis atkārtoti pauda, ka viņš ir par izmērāmiem un neapstrīdamiem kritērijiem – piemēram, varētu rosināt Saeimas atlaišanu, ja tā nesanāk uz sēdēm un ilgstoši nav kvoruma, ja parlaments nespēj apstiprināt valdību vai neizskata valdības iesniegto budžetu, savukārt ārpolitikā – jā Saeimā rodas ierosinājumi izstāties no NATO un ES.


Godmanis pauda, ka ir skeptiski noskaņots pret neizmērāmiem kritērijiem, piemēram, uzticības zaudēšanu, jo "tie ir stiepjami uz vienu vai uz otru pusi". Viņš arī uzsvēra, ka nebūs jāmeklē ar metāla detektoru, lai saprastu, ka Saeimas atlaišanas ierosinātāji šoreiz bijušas politiskās partijas, nevis vienkārši pilsoņi.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit