Pavisam Latvijā, pēc Vācu kara kapu aprūpes tautas apvienības aprēķiniem, ir krituši 100 000 vācu karavīru, no kuriem atrasti un pārapbedīti aptuveni 30 000. Šā gada prioritāte kapu meklēšanā ir Rīga un Rīgas rajons.
Upmanis stāstījis, ka pārsvarā cilvēki ir atsaucīgi un atļauj atrakt kapu vietas (tas notiek pēc stingra reglamenta), taču vienmēr izbēgt no sarežģījumiem tomēr neizdodas.
Dažviet kapi atrodas, piemēram, zem kartupeļu lauka. Tad komiteja cenšas vienoties, ka rakšana notiks pēc ražas novākšanas. Vēl kādam netīk, ja izposta viņa ābeļdārzu. Tādos gadījumos iespējams vienoties par kompensāciju. Arī Rīgā varētu rasties sarežģījumi, taču tie lielākoties saistīti ar tehniskām lietām. Galvaspilsētā ir vairāk komunikācijas tīklu, tāpēc darbu saskaņošana ir ilgāka.
Zem Rīgas guļ ne tikai karavīri un karagūstekņi, zeme slēpj arī krietni vecākus pīšļus. Viens no pēdējiem lielākajiem atklājumiem ir viduslaiku kapsēta Brīvības un Dzirnavu ielas krustojumā. SIA "Arts Plaza" tur bija nolēmusi būvēt daudzfunkcionālu ēku ar trim pagrabstāviem, tāpēc atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) noteikumiem bija jāveic arheoloģiskā izpēte.
Obligāta izpēte jāveic gadījumos, ja apbedījumi ir līdz 18. gadsimtam. Gadās arī kādas neparedzētas atklāsmes. Piemēram, Vīlandes ielā, restaurējot ēku, tās pagrabā nejauši atklāja kapus. Taču vairumā gadījumu VKPAI ir zināms, kur kapi varētu atrasties.
"Kapi pilnīgi droši ir kvartālā, ko ietver Stabu, Valdemāra un Skolas iela. Pagaidām gan nezinām, cik plaši tie ir. Otra vieta ir Valdemāra un Ģertrūdes ielas stūris, kur jau iepriekš, rokot komunikācijas, atrasti apbedījumi. Tur agrāk bijusi baznīca, un parasti pie tām bija arī kapsētas. Trešā zināmā vieta ir pretī Zinātņu akadēmijas augstceltnei - neapbūvētajā skvēriņā, kam blakus arī bijusi baznīca," atklājis VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris.
Jau vēstīts, ka nesen Ziepniekkalnā kādas skolas stadionā tika atklāti vācu karavīru apbedījumi.