Ebreju kopiena izvirzījusi jaunas prasības Latvijai par 1940.gadā zaudēto īpašumu kompensāciju, kas divu gadu laikā pieaugušas no 32 miljoniem latu uz 150 miljoniem latu, svētdien, atsaucoties un neoficiālu informāciju, LTV raidījumam "De Facto" sacīja advokāts Andris Grūtups.
Grūtups norādīja, ka klīstot baumas, ka ebreju kopienas prasības pieaugušas. Ja pirms diviem gadiem Latvija neesot spējusi samaksāt prasītos 32 miljonus latu (togad Saeima noraidīja premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības sagataavoto likumprojektu par kompensāciju izmaksu ebrejiem), tad tagad neoficiāli izskanot jauna summa - 150 miljoni latu, informējis Grūtups.

Raidījumam gan neizdevās gūt ne apstiprinājumu, ne noliegumu Grūtupa minētajai summai.

Jau vēstīts, ka Latvijas ebreju kopiena jorpojām uztur prasību pēc kompensācijas.

"Īpašuma apjomu un atdošanas veidu lai nosaka darba grupa", iepriekš aģentūrai LETA atzina Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.

Viņš norādīja, ka kopiena no Latvijas valsts vēlas sagaidīt "šī jautājuma taisnīgu atrisinājumu, kurš atbilst gan jūdaisma, gan kristietības, gan vispārcilvēciskajām vērtībām".

Laikraksts "Neatkarīgā" iepriekš rakstīja, ka ar atkārtotu premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) rīkojumu Tieslietu ministrija sākusi veidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt, kā kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus.

Neoficiāla laikraksta rīcībā esoša informācija liecina, ka atkārtotu ebreju kompensāciju jautājuma izskatīšanu veicinājusi ASV vēstniecības iejaukšanās.

Atgriezties pie ebreju kompensāciju jautājuma likusi Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas vēstule, kas šā gada pavasarī sasniedza premjeru Godmani.

Organizācijas pārstāvis Stīvens Švāgers vēstulē atgādina, ka 2006.gadā likumprojekts par 32 miljonu latu izmaksu ebreju kopienai Saeimā tika noraidīts, lai arī to pirms tam esot atbalstījusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un toreizējā valdība. Ebreju organizācija vēstulē pieprasa: "Pēc iespējas ātrāk izveidot darba grupu, lai tiktu galā ar neatdotajiem ebreju īpašumiem. Darba grupā jāpiedalās augsti stāvošām valdības amatpersonām, kā arī ebreju kopienas pārstāvjiem." Vēstulē teikts - darba grupai ir jāpanāk šā svarīgā jautājuma atrisinājums.

Šā gada maijā vēstule ar premjera rezolūciju izveidot darba grupu tika nosūtīta Tieslietu ministrijai, tomēr tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) norādīja, ka darba grupas izveide būtu nelietderīga, jo arī pašreizējā likumdošana ļauj pretendēt uz kompensācijām.

Tomēr augusta sākumā Godmanis atkārtoti vēlējies izveidot darba grupu, un šoreiz Tieslietu ministrija premjeram paklausījusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit