Kādreizējā padomju armijas raķešu bāzē pirms pāris mēnešiem kāds Vaiņodes iedzīvotājs atradis apmēram 500 kilogramu smagu akmeni ar iegravētu Latvijas valsts himnu un gada skaitli – 1928, vēsta www.lv90.lv.
Vietējie pilsētas iedzīvotāji sliecas domāt, ka šis akmens ir tas pats, ko uz Latvijas valsts 10.dzimšanas dienu uzstādīja Vaiņodes centrā. Cienot šo vēsturisko ideju, vaiņodnieki gatavojas veidot jaunu akmeni ar iegravētu Latvijas valsts himnu, un atklāt to 18.novembrī kā dāvanu Latvijas 90 gadu jubilejā.


Senais akmens atrasts Vaiņodes pagastā līdzās bijušajam armijas poligonam. Tas bijis iemūrēts kādas saimniecības ēkas sienā, bet, ēkai sadrūpot, izkritis. Par akmenī iegravētā teksta izcelsmi izskanējušas vairākas versijas. Vietējais novadpētnieks Voldemārs Mikāls apgalvo, ka šāds akmens uzstādīts Vaiņodes centrā valsts desmitajā gadadienā un uzraksts, iespējams, izkalts Bātas akmeņkaļa darbnīcā. Tuvojoties padomju varai, vietējie aizsargi akmeni paslēpuši, un uz tā joprojām var saskatīt ložu pēdas. Savukārt Vaiņodes muzeja vadītājai Aldai Prūsei ienākusi informācija, ka ar tēlniecību nodarbojies kāds no Vaiņodes tuberkulozes sanatorijas pacientiem.


Šobrīd akmens novietots Vaiņodes muzejā, bet Vaiņodes pagasta padome kopā ar domubiedriem gatavojas valsts 90.dzimšanas dienai radīt līdzīgu akmeni ar iegravētu Latvijas valsts himnu un vēstījumu nākamajām paaudzēm. "Tas būs kā apliecinājums, ka mēs cienam savu valsti un savas garīgās vērtības. Mums ir tik daudz dots, ka mums ir tāda himna, kas aizlūdz par visu Latviju, nevis cara tētiņu vai ko citu mantisku. Tas tiešām būs vēl viens lūgums - Dievs, svēti Latviju," saka viena no idejas autorēm Ināra Avotiņa.


Tikmēr arheoloģijas pieminekļu un ģeoloģisko objektu pētnieki, apskatot seno vēstures liecību, secinājuši - akmens noteikti nav atradies publiskā vietā. Kā stāsta Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs, iezīmējot akmenī kaltos burtus ar baltu krītu, atklājies, ka līdztekus valsts himnas tekstam ir vēl trīs ar himnu pilnīgi nesaistīti teksti. "Izskatās, ka šis ir bijis akmens, uz kura kalējs mācījies kalt. Himnas teksts liecina, ka iespējams, tieši pagasta centrā reiz novietots akmens ar himnas tekstu. Bet tik un tā - šī ir unikāla sava laikmeta liecība. Tā vērtība ir ļoti augsta, jo tas ir vienīgais šāds zināmais objekts Latvijā," tā Andris Grīnbergs.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit