Deputāts un Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) pastāstīja, ka daudz kur Eiropā šāda prakse jau darbojas, jo tieši tramvajs ir viens no cēloņiem, kas palielina putekļu daudzumu pilsētā - tramvajam pārvietojoties, tas ar savu ātrumu uzdzen gaisā putekļus, bet zāliens šos putekļus aiztur.
"Arī Rīgā tas ir reāli un fiziski iespējams, tomēr viss ir atkarīgs no naudas. Konkrētas izmaksas pašlaik nav iespējams nosaukt, jo tas ir atkarīgs no ceļa gultnes, kā arī no tā, kāds ir zemes slānis," norādīja Kalnkaziņš.
Pēc Kalnkaziņa vārdiem, mākslīgā zāle esot vizuāli ļoti pievilcīga un lēti kopjama, tomēr to uzklāt ir dārgāk, nekā iesēt zālīti. Tomēr arī zāliena iesēšana nav vienkārša - tas ir jāieklāj, to nevar vienkārši iesēt, jo tramvajs braucot tās vienkārši aizpūtīs.
Komitejas deputāti vienojās, ka priekšlikumu par iespējamu zāliena sēšanu vai ieklāšanu starp tramvaja sliedēm iesniegs izvērtēšanai Rīgas domes Satiksmes departamentā.
Kā ziņots, putekļu piesārņojums Rīgā jau labu laiku pārsniedz Eiropas Savienības (ES) pieļautās normas un par to valstij varētu draudēt Eiropas Komisijas sankcijas.
Kā pastāstīja Rīgas domes Vides departamenta vadošais speciālists Jānis Kleperis, spēkā esošie normatīvie noteikumi, kas pilnībā saskaņoti ar ES direktīvām, nosaka, ka normētas gaisā tiek PM10 koncentrācijas, kur PM10 ir visas pa gaisu lidojošās vissmalkākās, smalkās un ne tik smalkās daļiņas, pilieni, putekļi, kuru izmēri nepārsniedz 10 mikronus.
Šobrīd spēkā ir divi normatīvi - gada vidējā koncentrācija nedrīkst būt lielāka par 40 mikrogramiem kubikmetrā un diennakts vidējā koncentrācija gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 mikrogramus kubikmetrā, līdz ar to vairāk nekā 35 gadījumos. No visa gada 364 dienām 35 drīkst būt putekļainas, norādīja Kleperis.
Rīgas dome mēra putekļu koncentrāciju divās gaisa monitoringa stacijās uz Krišjāņa Valdemāra ielas un Brīvības ielas. Pagājušā gadā kopumā 181 dienu ir bijusi pārsniegta 24 stundu robežlieluma koncentrācija, atņemot atļautās 35 dienas, kopumā ES pieļautās normas pārsniegtas 146 dienas gadā, informēja Kleperis.
Šobrīd situācija ar slāpekļa dioksīda piesārņojumu Rīgas centrā ir tāda, ka vienas stundas robežlielums nav pārsniegts ne Brīvības, ne Krišjāņa Valdemāra ielā, bet par gada vidējo koncentrāciju mēs varēsim spriest tikai tad, kad beigsies šis gads, norādīja Kleperis.
Rīgā ir izstrādāta slāpekļa dioksīda piesārņojuma zonējuma karte, kas ir apstiprināta kā Rīgas domes Saistošie noteikumi par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu. Zonā, kur pārsniegts slāpekļa dioksīda gada robežlielums, nav atļauts uzstādīt jaunas iekārtas vai atvērt jaunas ražotnes, kuru emisijās ir slāpekļa oksīdi - apkures katlus un sadedzināšanas iekārtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!