Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētā institūcijā vai valsts aģentūrā.
Likuma grozījumi arī paredz, ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem. Savukārt, ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu sešu mēnešalgu apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.
Tāpat grozījumi likumā nosaka ierēdņu tiesības saņemt mācību atvaļinājumus. Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (tai skaitā, lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, izstrādātu un aizstāvētu bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) var piešķirt mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu.
Ja ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņam apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā var piešķirt arī semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei.
Tāpat likums paredz obligātu ierēdņu veselības apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.
Jau vēstīts, ka taupības nolūkos nākamgad iecerēts samazināt valsts pārvaldes izdevumus par vairāk nekā 10 %, samazinot arī strādājošo skaitu.