ST atzīst, ka pašvaldībai bija tiesības ierobežot lopkopības fermu paplašināšanu, aizstāvot citu cilvēku tiesības. Taču pašvaldība, pēc ST uzskata, nav "saudzējošākais līdzeklis leģitīma mērķa sasniegšaanai". Proti, Lažas pagasta padome nav vērtējusi, vai pastāv tāds līdzeklis, kas uzņēmuma tiesības uz īpašumu ierobežotu mazāk nekā apstrīdētās normas.
Lažas pagasta padome savu rīcību bija pamatojusi ar faktu, ka lopkopības fermas celtniecība līdz ar cūku kopējās dzīvmasas uz vienu hektāru palielināšanos apdraudēs vides stāvokli. Tomēr ST akcentē, lai noteiktu potenciālo piesārņojumu, kas varētu rasties no lielākas cūku dzīvmasas uz konkrētu apbūves gabala platību un fermu paplašināšanās, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un aprēķini, kā arī pētījums, kas pamatotu pašvaldības lēmumu. "Kamēr šāda izpēte nav veikta, nevar atzīt, ka apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums ir pieteikuma iesniedzējas tiesības vismazāk ierobežojošais līdzeklis, kas piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai," secinājusi ST.
Lietu ST ierosināja pēc SIA "Nygaard International" pieteikuma. Uzņēmums bija plānojis, ka Lažā paplašināt ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību. Taču šie nodomi bija pretrunā Lažas pagasta teritorijas plānojumam, kas noteica, ka maksimāli pieļaujamais mājdzīvnieku skaits uz konkrētu apbūves gabala platību: 20 centneri no kopējās dzīvmasas uz vienu hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!