Pašlaik neliels pieaugums ir vērojams tikai "būvmateriālu nozarē, pārtikai, kokmateriālos", bet asociācijas noziņoja, ka līdz martam nevienam nav pozitīvi rezultāti, salīdzinot pērnā gada martu ar šī gada martu. Līdz ar to mazināsies arī ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Savukārt pakalpojumu sfēras uzņēmumi ir "stipri mazi nodokļu maksātāji".
Cieši ar nozaru attīstību Godmanis saistīja arī gaidāmo bezdarba pieaugumu. Viņš atzina, ka līdz ar inflācijas kritumu, var izveidoties deflācija, tomēr vienlaikus tas ataino arī ekonomikas kritumu un tam sekojošo bezdarbu.
Godmanis uzsvēra - ja valdība neko nedarītu, tad šogad budžeta deficīts pārsniegtu "sarkano līniju", tāpēc valdība rīkojas, lai mazinātu izdevumus decembrī. Premjers atzina, ka piemaksu un prēmiju apturēšana, viņam bijis ne pārāk patīkami pasākums, "ņemot vērā svētkus", tomēr situācija pieprasīja šādu rīcību, jo pēdējos mēnešos pakāpeniski, bet neatvairāmi krita nodokļu ieņēmumi, līdz sasniedza -6% no plānotā.
Godmanis skaidroja, ka valdība, modelējot nākamā gada budžetu, atgriezās pie tādām ieņēmumu prognozēm, kādas bija pirms nekustamo īpašumu buma sākuma, pirms lielas inflācijas un algu kāpuma. Līdz ar to ieņēmumi plānoti daudz mazāki.
Premjers arī atzīmēja, ka pašlaik ir vērojama viena pozitīva tendence - samazinās importa apjoms, jo "mums vairs nav naudas, ko aizņemties". Godmanis pieļāvis, ka viņam nepienāktos tā teikt, bet "tā būtu pat labāk, [..] Pietiek dzīvot uz parāda!".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!