AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu KP atzinusi par nepamatotu, neskaidru un balstītu uz neobjektīviem kritērijiem, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa. Pielietojot pastāvošo tarifikācijas sistēmu, veidojas krasas tarifu atšķirības - līdz pat 2,75 reizēm Latvijas teritorijā. Kā norāda KP, pārējās Baltijas valstīs ģeogrāfiskais kritērijs netiek izmantots - tarifi tiek noteikti pēc tirdzniecības zāles platības, turklāt, jo šī platība lielāka, jo vidējā maksa par vienu kvadrātmetru mazāka.
Lietu par iespējamiem pārkāpumiem AKKA/LAA darbībās KP uzsāka pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesnieguma. LTA izteica iebildumus par AKKA/LAA nepamatoti augstiem, vienpusīgi un bez ekonomiska pamatojuma noteiktiem autoratlīdzības tarifiem. Lai arī AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienošanās ar darbu izmantotāju apvienībām par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, izvērtējot lietas materiālus, KP konstatēja, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienus vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam, neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas lietotājiem par tarifa apmēru.
Par autoru tiesību kolektīvā pārvaldījuma jomā atklātajiem pārkāpumiem KP informēs arī Kultūras ministriju, kura uzrauga AKKA/LAA darbības tiesiskumu.
KP pārkāpumu konstatējusi AKKA/LAA darbībās kopš 2004. gada 1. maija, kad saskaņā ar izmaiņām Autortiesību likumā AKKA/LAA darbība tika pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka konkurenci regulējošie normatīvie akti.
Saskaņā ar AKKA/LAA statūtiem tā ir biedrība, kas apvieno autorus nolūkā realizēt autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajām konvencijām un līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija. Tā kā saskaņā ar Autortiesību likumu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu Latvijā vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, AKKA/LAA atrodas dominējošā stāvoklī licenču izsniegšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā.
Savukārt AKKA/LAA nepiekrīt KP lēmumam un pārsūdzēs to Administratīvajā apgabaltiesā, portālu "Delfi" informēja AKKA/LAA. Aģentūra skaidro, ka lietu KP ierosinājusi, pamatojoties uz Henrika Danusēviča vadītās Latvijas Tirgotāju asociācijas vēstuli, bet Danusēvičs ir arī persona, kas savulaik bija izveidojusi autortiesību organizāciju un iekasēja atlīdzību par mūzikas atskaņošanu no sevis vadītās Latvijas Tirgotāju asociācijas biedriem.
AKKA/LAA izstrādājusi jaunus tarifus, pēc kuriem no 2009. gada 1. janvāra tiks noteikta atlīdzība par autordarbu publisku izpildījumu kafejnīcās, veikalos un līdzīgās iestādēs. Jaunos tarifus AKKA/LAA iesniegusi KP, taču KP jaunos tarifus un atbilstību taisnīgas konkurences nosacījumiem nav izskatījusi, norādot, ka tas "nesamērīgi pagarinātu lietas izpēti". Šis fakts liek domāt par to, ka lēmuma pieņemšanas mērķis bija uzlikt sodu, nevis izvērtēt tarifus pēc būtības, uzskata AKKA/LAA.
Izskatot šo lietu, KP ir salīdzinājusi tarifus Latvijā ar Lietuvas un Igaunijas tarifiem un to noteikšanas kārtību. Kaimiņvalstīs, nosakot tarifus, netiek ņemta vērā uzņēmumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet tikai tirdzniecības telpu lielums, ko ņem vērā arī AKKA/LAA. Pēc AKKA/LAA domām, Latvijā kaimiņu tarifu noteikšanas veids nav piemērots, jo pie mums, atšķirībā no kaimiņvalstīm, ir lielākas atšķirības iedzīvotāju skaitā reģionos, piemēram, Rīgā iedzīvotāju ir gandrīz divreiz vairāk nekā Tallinā un uz pusi vairāk nekā Viļņā - norāda AKKA/LAA.
Aģentūras viedokli aizstāv arī mūzikas autors Juris Kulakovs, kurš komentējis: "tirgotāji grib panākt, lai veikalos, kuros maizei un pienam ir uzliktas Latvijas cenas, mūzika skan par Lietuvas cenām. Tad, pirmām kārtām, tirgotājiem ir jāsamazina sava peļņa uz augsto preču cenu rēķina. Varbūt komponistiem jāvēršas Konkurences padomē ar lūgumu samazināt preču cenas Latvijas veikalos līdz Lietuvas cenu līmenim?"
Bez tam autoratlīdzības salīdzinājumam un vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju ietvaros veikts salīdzinājums, nevis tikai tāds šaurs reģions kā Baltijas valstis, kā tas ir noticis šajā gadījumā. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Rumānijā, kas ir nabadzīgākā ES valsts, autoratlīdzība ir augstāka nekā Latvijā.