Viņa vēl nevarēja nosaukt precīzu līguma summu, vien norādīja, ka tā varētu būt kopumā aptuveni seši miljoni latu. Precīza līguma summa un pats līgums tiks publiskots J3B mājas lapā pēc svētkiem.
Būvprojekta izstrāde notiks divos posmos, proti, no sākuma tiks izveidots skiču projekts, bet tad - tehniskais projekts.
Vēl 19. decembrī J3B izplatīja paziņojumu masu medijiem, kurā teikts, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju, J3B atliks Rīgas koncertzāles būvniecību uz 2011. gadu, jo divu objektu - Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles - būvniecība vienlaikus nav samērojama ar valsts pašreizējām finansiālajām iespējām. Vienlaikus gan tika ziņots par plāniem 2009.gadā uzsākt koncertzāles projektēšanu.
Kā piektdien skaidroja Bīviņa, aģentūra nekad nav teikusi, ka kāds no tās projektiem ir apturēts. "Aģentūrai projekta īstenošana ir uzticēta un tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta rīkojumiem, kas pieņemti 2005.gadā un nav atcelti," norāda J3B pārstāve.
Tāpat arī ekonomisti norādījuši, ka nepieciešams būvēt Latvijas Nacionālās bibliotēku, jo tas ir atbalsts latviešu būvkompānijām, bet pārējie projekti ir jāturpina atbalstīt līdz faktiskajai būvniecības stadijai. Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde, pēc Bīviņas teiktā, ilgšot aptuveni divus gadus.
"AB.SZK" projektēšanu veiks sadarbībā ar profesionāļiem no Vācijas, Japānas, Nīderlandes un Francijas. Ņemot vērā darbu specifiku, projektēšana tiks dalīta divos posmos - pirmajā tiks izstrādāts koncertzāles ēkas skiču projekts, AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts un meti Āgenskalna līča šķērsojumiem, bet otrajā posmā taps Rīgas koncertzāles ēkas tehniskais projekts.
Pēc J3B teiktā, Rīgas koncertzāles būvprojekta izmaksas ir samērojamas ar projektēšanas izcenojumiem citos līdzīga mēroga objektos Eiropā.
AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts izmaksās 556 000 latu, Āgenskalna līča šķērsojumu metu izstrāde - 50 000 latu. Vēl 775 000 latu nepieciešami visu projektēšanas darbu arhitektoniskajai vadībai, izmaksu kontrolei un administratīvajiem izdevumiem divu gadu garumā, 457 000 lati - akustikas un skatuves aprīkojuma koncepcijai, 937 000 lati - AB dambja un ēkas būvkonstrukciju izpētei un projektēšanai, bet 359 000 lati - mehānisko un elektrisko inženiersistēmu projektēšanai. Tādējādi projektēšanas pirmā posma kopējās izmaksas sasniegs 3,1 miljonu latu.
Projektēšanas otrajā posmā, kura izmaksas būs līdzīgas, taps pilns Rīgas koncertzāles tehniskais projekts un tiks izgatavots simfoniskās zāles mēroga modelis telpas akustikas risinājumu pārbaudei un modelēšanai. Ņemot vērā pašlaik pieejamos līdzekļus Rīgas koncertzāles projekta virzībai, līgumā ar arhitektu biroju paredzēts iekļaut nosacījumu, ka projektēšanas otrais posms tiks uzsākts tikai pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par labāko modeli Rīgas koncertzāles būvdarbu finansējumam.
Rīgas koncertzāles būvkonstrukciju izstrādi veiks Vācijas uzņēmums "Bolinger+Grohmann Ingeneure", kam ir pieredze lidostu, muzeju, banku, augstceltņu, izklaides un sporta ēku projektēšanā. Telpu akustikas risinājumus izstrādās Japānas speciālisti no "Nagata Acoustics", kas ir viena no pasaulē vadošajām kompānijām telpu akustikas projektēšanā un kuras veidoto koncertzāļu labskanību augstu novērtējuši mūzikas nozares profesionāļi. Savukārt skatuves un zāles aprīkojuma projektēšanu Rīgas koncertzālei nodrošinās "dUCKS sceno" no Francijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!