Godmanis ZZS pārmeta skaidras nostājas trūkumu valdībai un Latvijai svarīgos brīžos. "Nedrīkst tā darīt, nedrīkst spēlēties ar to, vai iesim iekšā valdībā, iesim ārā [..] mēs jau bijām tuvu krīzei" ar novadu reformu, kad ZZS viedoklis atšķīrās no pārējās koalīcijas nostājas un radīja zināmas draudus valdības stabilitātei.
Premjers uzsvēra, ka nedrīkst izmantot situāciju kādā nozarē, šajā gadījumā zemkopībā, lai piespiestu valdību rīkoties sev pa prātam valstij smagā laikā. "Tā rīkoties nevar, un to es gribu teikt īpaši [ZZS Saeimas frakcijas vadītājam Augustam] Brigmanim [..] Mēs kopā atbildam par stāvokli valstī". Premjers arī norādīja, ka nav taisnība, ka zemnieki nedabūs ne santīma no līdzekļiem ekonomikas stabilizācijai.
Janvāra beigās "zaļie zemnieki" paziņoja, ja valdība neizpildīs zemnieku prasības, tad tā atsauks savus trīs ministrus no valdības, tādējādi destabilizējot to. Savukārt decembrī ZZS viedoklis no pārējās koalīcijas atšķīrās administratīvi teritoriālās reformas jautājumā.
Tāpat Godmanis veltīja kritiku Gerhardam, kurš par spīti premjera prasībai vēl nav skaidri paudis sabiedrībai, kā precīzi tiks izlietoti 600 miljoni latu, kas paredzēti uzņēmējdarbībai. Vaicāts komentēt sīkāk Gerharda veikumu, Godmanis atcerējās, ka savulaik vaicājis, vai visi ministri ir gatavi strādāt ļoti saspringtos apstākļos un pieļauj, ka visi tomēr to nav gatavi darīt.
Skarbi vārdi tika arī vienam no Latvijas Pirmās partijas dibinātājiem, tās līderim un ilggadējam satiksmes ministram Šleseram, kurš ir minēts arī kā ietekmīgākais cilvēks Latvijā. Godmanis atzinīgi vērtēja padarīto dzelzceļa, ostu un citās Šlesera vadītās nozares sfērās, taču uzsvēra, ka viņš atbildīgos amatos ieceļ sev uzticamus cilvēkus. "[..] Personāla politika, ko viņš [Šlesers] ir veicis - tā ir nokaitinājusi sabiedrību, nokaitinājusi cilvēkus [..] Pirmais kritērijs ir profesionalitāte, otrais - lojalitāte," uzsvēra Godmanis.
Šlesera vadītājā satiksmes nozarē vairākos amatos atrodas LPP/LC biedri, vai tai tuvi cilvēki. Pēdējais sabiedrībā zināmais gadījums bija Šlesera šofera dēla Kaspara Upenieka iecelšana a/s "Pasažieru vilciens" padomē, kur agrāk par kārtībnieku strādājošais mārketinga speciālists saņem aptuveni divreiz lielāku algu nekā Godmanis. Arī citos amatos atrodos Šlesera bijušais un pašreizējais preses sekretārs un citi sabiedrotie. Šlesera viedokli par Godmaņa pausto kritiku portālam "Delfi" vēl neizdevās uzzināt.
"Man arī jāizsaka kritika pašam sev, [..] esmu centies atbalstīt ministrus, varbūt vairāk nekā vajadzīgs," sacīja Godmanis, atzīstot, ka brīžiem, viņš, iespējams, darījis par daudz un iejaucies lietās, kuras vispirms vajadzēja paveikt pašiem ministriem. "Opozīcijai galvenā ļaunuma sakne ir Godmanis, un viņš ir jānovāc, [..] tāpēc ir jāpalielina ministru atbildība," attiecībā uz nākotni pauda Godmanis.
Savukārt Tautas partijas (TP), kura Godmaņa valdību pirms divām dienām, piektdien, atzina par rīcībnespējīgu, veikumu premjers vērtēja atzinīgāk, atgādinot, ka, piemēram, finanšu jomas jautājumi ir TP atbildības sfēra, un tajā ir pieņemti smagi, nepopulāri, bet nepieciešami lēmumi. "To mēs esam izdarījuši,", par finanšu sfērā padarīto, kur atbildīgais ir pretrunīgi vērtētais Atis Slakteris, teica Godmanis.
Tāpat atbildīgi lēmumi pieņemti arī veselības aprūpes jomā, par kuru atbild TP ministrs Ivars Eglītis. "Es esmu pārliecināts, lai cik grūta būtu situācija, Tautas partija ir rīcības partija", sacīja Godmanis, piebilstot, ka TP sevi ir pierādījusi, kā partija, kas nebēg no atbildības.
Savukārt kritiski Godmanis izteicās par opozīcijas darbu. "Es nedomāju, ka kāda partija pozīcijā vai opozīcijā spēj pateikt nē [valsts pārvaldes reformai], ka nevajag samazināt pārvaldi, jo pretējā gadījumā mēs nevarēsim to nofinansēt un nevarēsim cilvēkiem skatīties acīs".
Premjers akcentēja, ka gaida no opozīcijas konkrētus piedāvājumus. Tāpat Godmanis arī aicināja opozīciju nosaukt to potenciālo, bezpartejisko premjera amata kandidātu, par kuru citas partijas itin bieži runā. "Kamēr nebūs skaidra piedāvājuma no opozīcijas, kopā strādāšana nebūs," pasvītroja Godmanis.
Jau vēstīts, ka trešdien Saeimā ir gaidāms uzticības balsojums Godmaņa valdībai. Neapmierinātību par valdībā notiekošo ir paudusi gan TP, gan ZZS, kas uzstāj, ka krīzē nonākušo zemnieku prasības ir jāapmierina pilnībā. Šis nav vienīgais politiskās krīzes apliecinājums Latvijā. Vēl janvāra vidū koalīcijā izvērtās diskusijas par to, vai valdība un Saeima ir spējīga strādāt ņemot vērā to zemo prestižu sabiedrībā.
Tāpat valsti nomoka virkne ekonomisku problēmu, kas izpaužas uzņēmējdarbībā, lauksaimniecībā, banku sektorā, iedzīvotāju maksātspējā un pirktspējā, kā arī pieaugošajā bezdarbā.