Kā norādīts Almunjas vēstulē, ir svarīgi piešķirto finansējumu izmantot iecerētajiem mērķiem. "Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunotu uzticēšanos banku sektoram un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas ietvēra 2009.-2011. gada valdības budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Nodomu protokolam un valdības parādu atmaksu (iekšējo un ārējo). Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Tomēr finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām."
Eiropas Komisijas loceklis tāpat aicina neradīt nepamatotas gaidas sabiedrībā un sociālajos partneros, kā arī nepieļaut jebkādus pārpratumus šajos jautājumos: "Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni."
Almunja norāda, ka Eiropas Komisija sagaida rūpīgu saņemto līdzekļu pārvaldību un kontroli, kurā būtiska loma būtu jāatvēl neatkarīgām un efektīvi funkcionējošām revīzijas un pretkorupcijas institūcijām.
Savā vēstulē Almunja uzsver arī, ka ir pamats domāt, ka Latvijai nevajadzēs izmantot visu pieejamo finansiālo palīdzību.
Apliecinot vienoto izpratni par finansējuma izmantošanu, premjers un finanšu ministrs parakstījuši Almunjas vēstuli, informē Ministru kabinetā.Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) pārstāvis Edgars Vaikulis portālam "Delfi" gan norāda, ka Almunja savā vēstulē vien atkārtoti atzīmējis, ka starptautiskais aizdevums nav paredzēts uzņēmējdarbības tiešam atbalstam, kā tas esot izskanējis Latvijā. Nauda ir paredzēta finanšu sektora un banku sektora stabilizācijai, tādējādi sniedzot atbalstu arī uzņēmējiem, pauda Vaikulis.
Arī finanšu ministrs Slakteris jau iepriekš norādījis, ka starptautiskā aizdevuma līdzekļi tiks izmantoti valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un kā drošības rezerve finanšu sektora stabilizēšanas pasākumiem. Atbalsts tautsaimniecībai tiks sniegts tikai un vienīgi atbilstoši budžeta un tā vadības likumos jau noteiktajiem ietvariem un programmām.