Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, valsts nodrošinātās iespējas studēt par budžeta līdzekļiem apmaksātās budžeta studiju vietās studentam pēc augstskolas absolvēšanas nav uzlikušas nekādas saistības, atbildību vai pienākumus pret valsti. Taču šīm lietām būtu jābūt noteiktām un tās ir traktējamas nevis kā cilvēktiesību ierobežojumi, bet gan kā ieguldījums tautsaimniecībā, kā saistības un atbildība par savas valsts nākotni un izaugsmi, norāda Koķe.
"Mēs redzam situāciju savā valstī un mēs gribam stiprināt mūsu valsti, un šādi mehānismi ir viens no risinājumiem, kā to panākt" - uzsvēra izglītības un zinātnes ministre, sestdien uzrunājot Latvijas Studentu apvienības (LSA) 14.kongresa dalībniekus.
Ministre norādīja - lai atbalstītu materiālā ziņā trūcīgākos studentus un uzlabotu viņu iespējas saņemt stipendijas, IZM gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuros kā nosacījumi stipendijas saņemšanai būs iekļauti arī sociālie kritēriji. Tāpat ministre apliecināja, ka 2009.gadā valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits paliek nemainīgs; valstij būs iespēja palielināt stipendiju saņemošo bakalaura studentu skaitu; palielināts arī valsts budžeta finansējums studiju un studējošo kredītiem.
Ministre piebilda, ka arī krīzes budžeta laikā nemainās patiesība, ka valsti padara stipru ne tik daudz naudas pārpilnība, cik - zinoši, prasmīgi, talantīgi un idejām bagāti cilvēki: "Eiropas Radošuma un inovāciju gadā vēlu, lai tieši Latvijas studentiem rodas tās gudrās idejas, kas valstij ļauj veiksmīgāk izkļūt no krīzes un pārvarēt tās sekas".
Koķe aicināja studentus izmantot iespējas sevis pilnveidei, visupirms - mobilitāti un studēt vismaz semestri ārzemēs. Viņa rosināja neapstāties pie pamatstudijām, bet mācīties arī maģistrantūrā un doktorantūrā, jo "studēšana nākamajās pakāpēs ir tieši tas ceļš, kā jaunieši var stiprināt gan savu profesionālo, gan savas dzīves kvalitātes nākotni".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!