Šobrīd cilvēka atrašanās vietu uzzināt ir pavisam viegli, ja ir ieslēgts mobilais telefons. Mobilā telefona bāzes stacija aptver mazu teritoriju, kurā uztver signālu. Operatora centrālē redzams, kurā bāzes stacijas teritorijā atrodas cilvēka mobilais telefons.
Līdz šim mobilo sakaru operatori šādas ziņas rūpīgi glabāja un izsniedza tikai tad, ja to prasīja tiesnesis. Bet jaunie likuma grozījumi uzliek par pienākumu mobilo telefonu operatoriem bez tiesneša sankcijas iesniegt represīvajām iestādēm datus par personas atrašanās vietu un ziņas - kam zvanīts, cik ilgi runāts un tamlīdzīgi. Ziņas būs jāsniedz arī fiksēto telekomunikāciju operatoriem, kā arī jebkuram e-pasta pakalpojuma sniedzējam. Operatīvie darbinieki varēs iegūt pusotru gadu vecus datus. Grozījumi likumā neprecizē, kurš iestādes vadītājs varēs pilnvarot pieprasīt operatoriem ziņas. Tas var būt jebkurš policists, KNAB izmeklētājs, VID Finanšu policijas vai SAB darbinieks.
Šonedēļ valdībā pieņemtos grozījumus izstrādājusi Drošības policija. „Nekā personīga" šīs iestādes amatpersonas apgalvo, ka tikai vēlējušās sakārtot sistēmu. Pašai Drošības policijai neesot lielu problēmu iegūt tai nepieciešamās tiesnešu sankcijas ziņu vākšanai. Visvairāk likuma grozījumos esot ieinteresēta Kriminālpolicija.
Tomēr policijas darba atvieglošana nav vērtējama viennozīmīgi. Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits uzskata, ka, pieņemot šādus grozījumus, Latvija spertu soli atpakaļ cilvēktiesību jomā. Plašākas un nekontrolētas pilnvaras policistiem palielinātu risku sensitīvos datus izmantot negodprātīgi.
Tiesneša sankcija šādu datu iegūšanai ir nepieciešama absolūtā vairumā Eiropas valstu. Ziņas par to, ar ko konkrētā persona runā un kur atrodas, skar privāto dzīvi un ikvienam ir jābūt tiesībām iesūdzēt tiesā iestādi, kas šīs ziņas ievākusi bez pamata.
Tomēr paši policisti norāda, ka no šiem likuma grozījumiem būs kāda jēga tikai tad, ja noziedznieks savas noziedzīgās darbības plānos un veiks ar ieslēgtu mobilo telefonu. Ja telefons būs izslēgts, personas atrašanai ar mobilā operatora starpniecību nelīdzēs arī tiesneša sankcija.
Iekšlietu ministrija iesniedzot grozījumus valdībā, kļūdaini norādījusi likumprojektu anotācijā, ka tas nav attiecināms uz Latvijas saistībām ar Eiropas Savienību un starptautiskajām organizācijām. Starptautiskie juridiskie eksperti norāda, ka likumprojekts būtiski skar tās cilvēktiesību jomas, kuras Latvija apņēmusies ievērot, parakstot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kā arī Eiropas Savienības direktīvas.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece, lūgta komentēt pašas iesniegtās likuma izmaiņas bija lakoniska - šie grozījumi ir tīri tehniski, sen sagatavoti un viņa tos atbalsta.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
