Četrdesmit piecus gadus vecs filipīnietis Inaje divdesmito reizi savā mūža veic krusta ceļu, nesot milzīgu krustu, lai Lielajā piektdienā tiktu piesists krustā tā atainojot Jēzus ciešanas.
Ceturtdien kristīgajā baznīcā tiek atzīmēta Zaļā ceturtdiena - diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un sagūstīts.
Kā vēstī evaņģēliji, Zaļās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Šādi ticis iedibināts Svētais Vakarēdiens, kas lielā daļā kristīgo draudžu ir neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa. Savukārt neilgi pēc vakariņām Jēzus sagūstīts un aizvests pie augstajiem priesteriem un ļaužu vecajiem, kuri pieņēmuši lēmumu par viņa nonāvēšanu.

Kā pastāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē - Zaļā ceturtdiena.

Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit