Tiesa tomēr atļauj rīkot ‘Rīgas praidu’  (1)

Pēc tiesas sprieduma “Mozaīkas” pārstāve Evita Goša žurnālistiem sacīja, ka rīkotāji ir priecīgi par šādu tiesas lēmumu, norādot, ka tas ir loģisks un “Mozaīka” to arī gaidīja.

Tiesas laikā Rīgas domes pārstāve Ilze Gūtmane, izklāstot argumentus par gājiena aizliegumu, tiesai norādīja, ka pastāv varbūtība, ka pret gājiena dalībniekiem varētu būt vērsta vardarbība. Taču viņa norādīja, ka oficiālās informācijas no policijas par to nav un domes priekšstats radies no publiskajā telpā izskanējušās informācijas.

Tiesa uz šo domes pārstāvei jautāja – “Cilvēku tiesības var tikt ierobežotas tikai uz pieņēmumu pamata?”. Uz to gan RD pārstāve nespēja atbildēt.

Savukārt “Mozaīkas” pārstāve Aiga Grišāne tiesai uzsvēra, ka viņasprāt, aizliegums ir politisks lēmums, kas pieņemts priekšvēlēšanu gaisotnē un RD nav iesniegusi nevienu argumentētu pamatojumu, kāpēc gājienu nevarētu atļaut, arī policija organizētājiem nav sniegusi informāciju par iespējamo apdraudējumu.

Pēc tiesas lēmuma “Mozaīka” paziņoja, ka pirms pasākuma un pasākuma laikā aktīvi sadarbojas ar policiju, jo ir ieinteresēta, lai nenotiktu sadursmes ar homofobiem un citiem pasākuma pretiniekiem.

Taču ceturtdien organizācija saņēmusi e-pasta vēstuli ar draudiem no personas, kura vārdu “Mozaīkas” pārstāve neatklāja. Tika draudēts “apšaut un iznīcināt homoseksuāļus”. Draudi tika uzskatīti par reāliem, tāpēc organizācija ir vērsusies policijā.

Piektdien tiesas sēdē piedalījās daudzi pārstāvji no starptautiskajām organizācijām, piemēram, “London Pride”, kā arī ārzemju masu mediji, lielākoties – televīzijas, kā arī Dānijas parlamenta cilvēktiesību komitejas pārstāvis, pārstāvji no Eiropas Parlamenta, Zviedrijas parlamenta, un organizācijas “Amnesty International”.

Savukārt pretiniekus pārstāvēja arī katoļu kardināls Jānis Pujats, bijušais Saeimas deputāts Jānis Šmits (LPP/LC) un “No Pride” pārstāvis Igors Masļakovs, kuri lūguši tiesai pieaicināt viņus kā trešās personas, norādot, ka viņiem ir tiesības izteikt savu viedokli šajā tiesas prāvā.

Pujats norādīja, ka baznīca saņēmusi 7000 parakstus ar lūgumu baznīcai iestāties pret šo pasākumu, tāpēc kardināls uzskata, ka viņa pienākums ir aizstāvēt šo cilvēku tiesības. Tāpat viņš tiesai norādīja, ka seksuālo minoritāšu gājiens varētu graut ģimenes institūtu un radīt problēmas lielai sabiedrības daļai.

Taču tiesa lūgumu par pieaicināšanu noraidīja, kas izraisīja neapmierinātību “Pride” pretinieku pusē. Viņi šo tiesas lēmumu uzņēma ar skaļiem kliedzieniem, un vienu iekarsušu cilvēku nācās izraidīt no tiesas ar policijas palīdzību. Savukārt Šmits, atstājot tiesas zāli, prasības iesniedzējiem paziņojis, ka Dievs viņiem atriebies.

Klātesošie ‘Pride’ pretinieki pirms tiesas sēdes skaļi lasīja svētos rakstus. Savukārt tiesas pārtraukumā pēc Pujata ierosinājuma klātesošie “Praida” pretinieki skaitījuši “Tēvreizi”.

Uz tiesu ieradies arī Gints Krīgers, kurš ar savu dēlu 2007.gada 3.jūnijā Rīgas centrā notikušā seksuālo minoritāšu pasākuma laikā vēlējies protestēt pret minoritāšu popularizētajiem uzskatiem, tādēļ arī nolēmis uzspridzināt petardi pie Vērmanes dārza.

Portāls „Delfi” jau rakstīja, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija, atkārtoti izskatot jautājumu par seksuālo minoritāšu pasākumu “Rīgas praids”, ceturtdien tomēr nolēma to nesaskaņot, ņemot vērā mutisku drošības iestāžu informāciju un vairākuma Rīgas domnieku protestu.

„Mozaīka” uzskata komisijas lēmumu par prettiesisku, kuram nav nekāda juridiska pamatojuma un tas tika pieņemts tikai politiska spiediena iespaidā. Savukārt Latvijas Cilvēktiesību centrs paudis, ka šāds domes komisijas lēmums ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām un demokrātijas principiem.

8.maijā pēc darba dienas beigām Rīgas domes sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisijas sēde lēma par „Mozaīka”” pieteikumu un atļāva rīkot sapulces un gājienu 16. maijā Vērmanes dārzā.