Latvijas un SVF konfidenciālās saprašanās vēstules daļas neoficiāls tulkojums

Latvijas valdība apņemas īstenot virkni pasākumu, lai arī 2010.gadā samazinātu valsts budžeta deficītu. Lai sagatavotu un izvērtētu īstenojamos pasākumus, Latvijas valdība cieši sadarbojas arī ar sociālajiem partneriem.

Valsts budžeta deficītu 2010.gadā paredzēts samazināt līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvija jau ir apņēmusies samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu jeb 4% no IKP, īstenojot virkni dažādu pasākumu:

* Šobrīd tiek gatavots visaptverošs plāns, lai, sākot ar 2010.gadu, paplašinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, paredzot arī kapitāla pieauguma nodokli, tostarp nodokli piemērojot arī darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tajā pat laikā plānots ievērojami samazināt vai atcelt izņēmuma gadījumus nodokļu atlaidēm, tostarp atvieglojumus zemniekiem. Plānots, ka šie pasākumi radīs budžeta ieņēmumus, kas atbilst 1% no IKP.

* Paredzēts atcelt samazināto ienākuma nodokļa likmi pašnodarbinātajām personām, tādējādi pašnodarbinātajām personām no 2010.gada piemērojot vispārējo ienākuma nodokļa likmi.

* Plānots veikt visaptverošu reformu ar mērķi paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tādējādi nekustamā īpašuma nodokli piemērojot visam dzīvojamajam nekustajam īpašumam, par pamatu ņemot kadastrālo vērtību. Plānots, ka šīs reformas nodrošinās nodokļu ieņēmums, kas būtu lielāki par sākotnēji plānotajiem - aptuveni 0,7%5-1% no IKP. Paredzēts, ka 2010.gads būs pārejas periods un šīs reformas sagatavošanai līdz 2009.gada 31.decembrim Latvija lūgs starptautisku atbalstu.

* Plānots īstenot plašu sabiedriskā sektora reformu. Paredzēts līdzsvarot strādājošo atalgojumu dažādās ministrijās un valsts institūcijās, samazinot atalgojuma nevienlīdzību ar amatu aprakstu klasifikācijas pārskatīšanas starpniecību. Šī reforma 2010.gadā ļaus ietaupīt summu, kas atbilst vismaz 0,5% no IKP. Tajā pat laikā plānots cieši sadarboties ar pašvaldībām, lai šī reforma aptvertu arī pašvaldību darbiniekus un tiktu izstrādāts īpašs likums attiecībā uz pašvaldību darbinieku atalgojumu.

* 2010.gadā plānots atteikties no pensiju indeksēšanas.

Latvija arī apņemas īstenot virkni strukturālo reformu, kas sekos plašiem funkcionālajiem auditiem. Paredzēts, ka šīs reformas ļaus ietaupīt līdzekļus, kas atbilst 2% no IKP, un tās tiks veiktas šādās jomās:

* valsts sektorā - turpinot valsts aģentūru un citu ministriju pakļautībā esošo institūciju konsolidāciju, to attiecinot arī uz ekonomikas, tieslietu, kā arī profesionālās un augstākās izglītības nozarēm;

* lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un reģionālajā attīstībā - turpinot institūciju konsolidēšanu un samazinot valsts atbalstu, lauksaimniecības subsīdijas un citas subsīdijas, tostarp akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem;

* kultūrā - pārskatot Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības līgumu;

* aizsardzībā - samazinot iepirkumu un nekustamā īpašuma izmaksas, kā arī samazinot Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Valsts aizsardzības budžetu paredzēts samazināt no 1,4% līdz 1% no IKP;

* ārlietās - optimizējot Latvijas vēstniecību tīklu;

* sociālajā jomā - samazinot sociālo pabalstu apjomu, tajā pat laikā paplašinot sociālā nodrošinājuma tīklu;

* transporta nozarē paredzēts samazināt izdevumus ceļu uzturēšanai, tajā pat laikā uzlabojot sabiedriskā transporta subsīdiju sadali.

Ja iepriekš uzskaitītie pasākumi izrādīsies nepietiekami, plānots īstenot papildu pasākumus, kuri stāsies spēkā no nākamā gada un kuru mērķis ir gūt budžeta ieņēmumus 2,5% apmērā no IKP.

Šie pasākumi ietver pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu un progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, jau sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

PVN likmi paredzēts palielināt no 21% līdz 23%, un sagaidāms, ka tas dos papildus budžeta ieņēmumus 0,5% apmērā no IKP.

Arī ar progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu plānots gūt ieņēmumus 0,5% no IKP apmērā.

Nodomu vēstulē norādīts, ka progresīvais ienākumu nodoklis aptuveni 25% apmērā varētu likt piemērots algām, sākot no 500 latiem mēnesī.

Tajā pat laikā plānots īstenot arī papildu izmaksu samazinājumu 1,5% apmērā no IKP, kā vienu no iespējām paredzot būtisku ministriju izdevumu bāzes samazinājumu.

Latvijas valdība arī apņemas nepieciešamības gadījumā īstenot citus pasākumus, lai sasniegtu izvirzītos fiskālos mērķus.