"Es nesolu, ka rīt vai parīt atkāpšos, bet šādu iespēju es apsveru," sacīja Apsītis.
Tiesībsargs uzsvēra, ka šis amats ir ļoti grūts un šo divu gadu laikā viņš pārliecinājies: tas ir vēl smagāks, nekā viņš domājis, kad ķēries pie pienākumu pildīšanas. Apsītis piebilda, ka viņš vairs nav gados jauns un viņam vairs nav tādas enerģijas kā senāk, turklāt par sevi likušas manīt arī veselības problēmas.
Apsītis apliecināja, ka pārdomas par iespēju no amata atkāpties ir saistītas arī ar konfliktsituāciju biroja iekšienē, taču viņš pats šobrīd domājot, ka tagad "pamest kuģi nebūtu labi", - vispirms esot nepieciešams tikt skaidrībā par budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī pārskatīt iespēju koriģēt esošo biroja struktūru, lai varētu iekļauties atvēlētajā finansējumā, kas ir par pusmiljonu latu mazāks nekā iepriekš.
Apsītis sacīja, ka, pirms atstāt amatu, nepieciešams pārdomāt arī to, kurš varētu nākt viņa vietā.
Jau ziņoja, ka jūlija sākumā Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība aicināja Apsīti atkāpties no amata, uzskatot, ka viņa lēmumi ir ietekmējami. Tā kā Apsītis bija devies atvaļinājumā, viņa pienākumu izpildītāja Velga Slaidiņa norādīja, ka apgalvojums par Apsīša politisko ietekmējamību nav pamatots un politiķi to varētu apliecināt.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, uzklausot Apsīša un Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvju viedokļus par birojā radušos konfliktu, nostājās tiesībsarga pusē, izslēdzot jautājumu par iespējamu viņa atstādināšanu no amata.
Pats Apsītis biroja darbinieku arodbiedrības vēršanos pret viņu skaidroja ar nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu birojā.