Senāts vērtēja biedrības "Latgalīšu volūdys centris" blakus sūdzību administratīvajā lietā, kurā biedrība lūdza atcelt Uzņēmumu reģistra (UR) 2007.gada 25.maija lēmumu, ar kuru UR bija atlicis "Latgalīšu volūdys centris" ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā, jo biedrība dokumentus bija iesniegusi latgaliešu rakstu valodā.
Administratīvā rajona tiesa 2008.gada 29.decembrī "Latgalīšu volūdys centris" pieteikums par UR lēmuma atcelšanu noraidīja, taču biedrība par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Administratīvā rajona tiesa apelācijas sūdzību atstāja bez virzības, jo arī to biedrība nebija noformējusi valsts valodā.
"Latgalīšu volūdys centris" par Administratīvās rajona tiesas lēmumu atstāt apelācijas sūdzību bez virzības iesniedza blakus sūdzību, taču to atteicās pieņemt gan Administratīvā rajona tiesa, gan vēlāk Administratīvā apgabaltiesa.
Kā informēja Priedīte, AT Senāta Administratīvo lietu departaments nemainīja Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tiesa Administratīvajai rajona tiesai bija nosūtījusi atpakaļ "Latgalīšu volūdys centris" blakussūdzību, jo tā nebija noformēta valsts valodā.
Kā atzīmēja Priedīte, Administratīvā procesa likuma 110.panta pirmā daļa noteic, ka tiesvedība notiek valsts valodā, bet Satversmes 4.panta pirmais teikums noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā minētajā lietā skaidrots, ka ar jēdzienu "latviešu valoda" Satversmes 4.panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda.
Citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110.panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas rakstīts svešvalodā, secinājis Senāts.
Ikviens dokuments, kas jāiesniedz valsts valodā Latvijā, jānoformē latviešu literārajā valodā, atzinis Senāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!