Lai sniegtu atbalstu ekonomiskajās grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem, Labklājības ministrija (LM) otrdien Valsts prezidenta sasauktajā Ministru kabineta sēdē norādīja uz nepieciešamību strādāt pie dažādiem sociāliem riskiem pakļauto iedzīvotāju grupu aizsardzības mehānismiem, taču nemin nekādus konkrētus atbalsta pasākumus.

Kā liecina Labklājības ministrijas valdībā iesniegtais ziņojums, lielāko uzmanību LM pievērš pašreizējai situācijas analīzei, bet pie turpmākajiem izaiinājumiem norāda jaunā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieviešanu un tā iespējamaš sekas, palielinot nabadzību un sociālo noslāņošanos ar teritoriālu iezīmi. Tāpat LM vērš uzmanību uz nepieciešamību īstenot kredītņēmēju aizsardzības pasākumus, norādot uz iespējamiem riskiem to neveiksānas gadījumā. Tiesa, LM nenāk ne ar kādiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

Pie turpmākajiem darba izaicinājumiem LM norāda arī nedeklarēto nodarbinātību, uzsverot, ka tās apkarošanai "nepieciešams izstrādāt inovatīvus risinājumus, lai arī krīzes apstākļos nodrošinātu taisnīgu konkurenci uzņēmēju starpā, kā arī darba tiesisko attiecību normatīvā regulējuma ievērošanu, lai nodrošinātu darbinieku sociālās garantijas un tiesību ievērošanu." Ministrija rosina, ka līdz šim pielietotās represīvās metodes, iespējams, būtu papildināmas ar atsevišķiem tirgus risinājuma elementiem, piemēram, paceļot sodu par pārkāpumu un/vai izmainot tā veidu.

Ministrija arī vērš uzmanību uz neelastīgu struktūrfondu apguvi, aicinot nodrošināt iespēju finansējuma operatīvāku pārplānošanu, ņemot vērā konkrētu situāciju darba tirgū. "Ir iespējamas situācijas, kad pasākums, kuru sāk ieviest, pēc kāda laika kļūst jau neatbilstošs darba tirgus apstākļiem un nepieciešams to operatīvi pārskatīt. Šī nepieciešamība var rasties pat pāris mēnešu laikā. Tā, piemēram, situācija 2009.gada pavasara beigās, kad daļa cilvēku nebija vēl gatavi iesaistīties noteikta veida krīzes pasākumos, ievērojami atšķiras no pašreizējās," pauž LM, norādot, ka risinājums ātru lēmumu pieņemšanai šādos gadījumos varētu būt nozares ministru kompetences palielināšana vairākās ar struktūrfondu programmu vadības jautājumiem saistītās jomās, kuras līdzšinēji izskata un akceptē Ministru kabineta līmenī - piemēram, struktūrfondu aktivitātes noteikumu izstrāde un izmaiņas tajos, valsts budžeta priekšfinansējuma resursu pārplānošana starp pakalpojumiem un citi.

Lai sniegtu atbalstu maznodrošinātajiem, LM šogad plāno īstenot dažādus aktīvās nodarbinātības pasākumus, ļaujot bezdarba esošajiem strādāt vai mācīties, saņemot stipendiju un pabalstu, kā arī nedaudz palielinot garantēto minimālo ienākumu pabalstu - no 37 latiem uz 40 latiem pieaugušajam un 45 latiem bērnam.

Ziņojumā nav pieminēta LM iecere palielināt pensionēšanās vecumu, kas iepriekš cita starpā izskanējusi publiskajā telpā, kā arī citi nepopulāri lēmumi, kas varētu skart plašāku sabiedrības daļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!