Veikalu mazumtirdzniecības tīkla SIA "Elvi grupa" līdzīpašnieks Kaspars Bergmanis uzsvēra, ka iekšējais patēriņš ir strauji krities un iedzīvotāji savu pārtikas grozu pārsvarā veido no dažāda veida akcijas precēm, no kurām bieži daļa ir importēta, nevis Latvijā ražota, bet importa preču kvalitāti tirgotājiem ir ļoti grūti garantēt.
Tāpat viņš kritiski vērtēja esošo situāciju, ka pārtikas produktus ražotāji var piedāvāt arī vārtrūmēs vai māju pagalmos. "Tā nav normāla situācija, ka katrā vārtrūmē var nopirkt lauku pienu, bet veikalā to izdarīt nevar," sacīja Bergmanis, norādot, ka pārtikas apritei būtu jānotiek veikalos, nevis uz ielas.
Piena pārstrādes uzņēmuma AS "Tukuma piens" valdes loceklis Edmunds Jansons uzsvēra, ka valstij ir jāstrādā pie patriotisma un vispirms pašiem politiķiem ir jāparāda, ka valsts intereses tiem ir pirmajā vietā, lai arī iedzīvotāji to redzētu un patriotiskāk iepirktos.
"Latvijas uzņēmēji spēj un ražo konkurētspējīgus produktus, taču jāapzinās, ka vietējo ražotāju konkurētspējai ir robežas - Latvija ir neliela valsts, un tās ražotāji nekad nespēs pilnībā konkurēt ar lielo valstu lielajiem ražotājiem, kuri spēj ne tikai nodrošināt milzīgus ražošanas apjomus, bet arī ieguldīt daudz vairāk naudas reklāmā un mārketingā," akcentēja Jansons.
Viņš arī norādīja: lai arī kopējais pārtikas importa apjoms nav dramatiski pieaudzis, tomēr, piemēram, šogad Latvijā ievests trīs reizes vairāk Polijā ražota jogurta nekā pērn un, izpētot šī ievestā un vietējo ražotāju jogurta sastāvu, var skaidri redzēt atšķirību, tāpēc svarīgi uzmanību pievērst ne tikai cenai, bet arī kvalitātei.
Diskusijas laikā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzsvēra, ka pie atvērtā tirgus nosacījumiem mums ir jādomā, cik Latvijas uzņēmēji ir konkurētspējīgi un kā vietējo biznesu atbalstīt. "Ir skaidrs, ka mēs nevarēsim norobežoties ar muitas barjerām, bet ir jāskata citi instrumenti, lai vietējos ražotājus atbalstītu," sacīja ministrs.
Viņaprāt, viens no veidiem, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus, būtu valsts un pašvaldību iepirkumos paredzēt pilnīgi skaidrus kritērijus, kas ļautu Latvijas uzņēmēju produkciju vai pakalpojumu izvirzīt kā prioritāru.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka jebkura veida protekcionisms ir kaitīgs un nav atbalstāms, bet valstij ir jāveicina patriotisms dažādos līmeņos.
Viņa arī uzsvēra, ka valsts iepirkumos nevar iegādāties tikai lētāko produkciju, bet ir jānodrošina arī kvalitātes prasības un caurredzamība visā iepirkuma procesā.
Biedrības "Mārketinga padome" vadītāja Inguna Gulbe uzskata, ka, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju vēlētos iegādāties Latvijā ražotu pārtiku, tomēr bieži nemaz nav iespējams atšķirt vietējos ražojumus no importētajiem, jo tie noformēti vienlīdz latviski.
Pēc Gulbes sacītā, Latvijas pārtikas tirgus pērn veidojis 1,3-1,5 miljardus latu, no kuriem tikai 65% bijuši Latvijā saražotā pārtika, tāpēc esot jācīnās par to, lai Latvijā ražotās pārtikas daļa kopējā pārtikas tirgū palielinātos.
"Ar pliku patriotismu mums vien nepietiks, tāpēc valstij ir jāstāsta, jārāda un jāreklamē vietējā produkcija, skaidrojot, kāpēc tā ir labāka par importēto un kāpēc tā ir jāpērk," sacīja Gulbe.
Jaundibināmā Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs diskusijas laikā pauda pārliecību, ka vienīgā iespēja ekonomikai atveseļoties ir valsts un sabiedrības pārorientēšanās uz vietējiem resursiem.
Kampars biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka viņš visai kritiski vērtē iespējamību, ka tuvākajā laikā iekšējais patēriņš varētu pieaugt, bet svarīgi esot iekšējo patēriņu saglabāt līdzšinējā līmenī. "Apstākļos, kad valsts ir spiesta samazināt savus izdevumus, ir maza iespējamība, ka iekšējais patēriņš augs," uzskata ministrs, kurš ekonomikas atveseļošanās iespējas tomēr redz Latvijas uzņēmēju eksporta potenciālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!