62 zinātnieki un citi dalībnieki oktobra vidū 2.starptautiskajā latgalistikas konferencē Rēzeknē aicinājuši atbildīgās institūcijas izstrādāt pasākumu plānu latgaliešu valodas kā reģionālās valodas statusa noteikšanai, informē Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība (LatBLUL).

Aicinājums nosūtīts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) un tieslietu ministram Marekam Segliņam (TP).

Konferences laikā prezentēta zinātniskā monogrāfija „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti”, kurā atspoguļots starptautiskas zinātnieku grupas četru gadu darba rezultāts. Pētījums, kurā aptaujāti 9076 respondenti, parāda, ka Latgalē ir izveidojusies trilingvāla vide, kur iedzīvotāji gandrīz vienlīdz labi zina un lieto trīs valodas - latviešu (96,6%), krievu (98,3%) un arī latgaliešu (69,5%).

Arī aptaujāto atbildes uz jautājumiem par etnisko identitāti atklāj Latgales iedzīvotāju vēlmi dēvēt sevi par latgalieti. Ja oficiālā statistika rāda, ka Latgales teritorijā ir 44% latviešu, 39% krievu, 14% poļu, baltkrievu, ukraiņu, 3% citu tautību pārstāvju, tad projekta laikā iegūtie dati liecina, ka Latgalē ir 41% latviešu, 27% latgaliešu, 26% krievu, 5% citu slāvu tautību pārstāvji un 1% pārējo tautību.

77% no aptaujātajiem, izsakot nostāju jautājumā par latgaliešu valodas lomas aktivizēšanu skolā, uzskata, ka tās pasniegšana reģionā jānodrošina vismaz izvēles priekšmeta līmenī, bet katrā Latgales skolā jābūt skolotājam, kas ir kompetents mācīt latgaliešu valodu, kultūras vēsturi un literatūru. Šī profila skolotājam jāpalīdz arī adaptēties skolas oficiālajā valodā tiem bērniem, kuri mājās joprojām lieto latgaliešu valodu, liecina pētījuma rezultāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit