Hirša arī pauda neizpratni par Eiropas institūciju lielo interesi par valodas jautājumiem. "Nez kāpēc vissvarīgākais pēkšņi viņiem [Eiropas Savienības politiķiem] ir valoda - kāpēc tagad tieši sis jautājums viņus tik ļoti interesē? Vai tad tiešām nav cita lauciņa? Eiropas mūžīgās prasības, kurām es neredzu arī zinātnisku pamatu.. Es valodas politiku redzu citādi, nekā to redz pašreizējie politiķi," viņa sacīja.
Latvijas politiķi, lemjot par pēdējām aktivitātēm valsts valodas politikā, "grib parādīt pasaulei, ka aizstāv latviešu valodu, bet tas ir tikai politisks demaršs". Viņasprāt, arī Satversmes grozījumi neko nemainīs - tie ir tikai sekundāri un atkārto jau citos likumos teikto.
Tostarp konkrēti valodas politikā, viņasprāt, jādomā par to, kā nodrošināt tiesības katram runāt latviešu valodā - "valsts nostājai šajā jautājumā jābūt skaidrai". "Zvērestu var dot vai nedot - tas ir emocionāls jautājums, kas jāvērtē tikai no politiskā viedokļa," secināja Hirša.
Gadījumos, kad tiek runāts par cilvēktiesību pārkāpumiem valodas lietošanas jautājumos, Hirša šādus pārkāpumus nesaskata. "Protams, Strasbūras tiesas spriedumi ir jārespektē, un valsts to arī darīs.." sacīja centra bijusī vadītāja.
Viņa sašutusi stāstīja - kad Eiropas politiķiem latviešu valodas zinātnieki norāda uz konkrētām problēmām, piemēram, par nespēju veikalā iegādāties latviesu valodā kādu preci, Eiropas pārstāvji norādījuši, lai iet uz citu veikalu.
Tostarp arī regulārais līdzekļu trūkums centra darbībai ir viens no ļoti smagiem jautājumiem - naudas pietrūkst jaunu valsts valodas inspektoru pieņemšanai darbā, kā arī daudzu citu būtisku lietu īstenošanai. "Nav taču direktorei jāskrien un jāpierāda, ka arī grāmatvedei vajadzīga alga," sūrojās Hirša.
Domājot par tālāko darbību, Hirša teica: "Lai neviens necer, es valodas politikā palikšu un turpināšu savu darbu." Viņa turpinās darbu Valsts valodas komisijā, kā arī plāno strādāt centrā, latviešu valodas ekspertu komisijā. Iespējams, viņa strādās arī Latviešu valodas institūtā.
Valsts valodas komisijas darbā par būtiskāko Hirša uzskata pētīt starptautiskos dokumentus un mēģināt starptautiski ietekmēt Latvijas valsts valodas situāciju. "Tas ir viens no svarīgākajiem valsts valodas politikas stratēģiskajiem uzdevumiem, sadarbojoties ar pasaules valodas ekspertiem un zinātniekiem," viņa teica.
Runājot par centra tālāko vadītāju, šobrīd līdz konkursam uz direktora amatu tajā strādās Hiršas vietnieks Agris Timuška. Hirša pauda cerību, ka Timuška pieteiksies konkursā, jo "viņš ir viens no reālākajiem pretendentiem, kurš ir arī profesionālis".
Jāatgādina, ka Hirša pēc desmit gadu darba amatā pagājušās nedēļas beigās iesniedza atlūgumu. Hiršas kolēģe Valsts valodas komisijas locekle valodniece Ina Druviete iepriekš sacīja, ka ilggadējās VVC vadītājas rīcība pamatojama ar "kolektīvu bezatbildību pret centra darbību, kas aizstāv valsts tiesības". Turklāt pret Hiršu bijis nepārtraukts psiholoģisks spiediens galvenokārt no krievu valodā rakstošās preses, bet ne valdība, ne politiskās partijas neaizstāvēja valsts amatpersonu. Hirša pārstās strādāt no 6.maija, bet šobrīd centra vadītāja ir atvaļinājumā.
Savukārt Valsts valodas komisijas vadītāja Māra Zālīte norādīja, ka šādas rīcības motivācija, "iespējams, nav tieša politiska spiediena dēļ, bet netieši gan". Hirša, viņasprāt, desmit gadus nepārtraukti bijusi stresa situācijā, aizstāvot valsts intereses, bet no daudziem saņēmusi ne vien ignoranci, bet arī klaju ņirgāšanos - VVC inspektori piekauti, to dzīvokļi spridzināti, bet krievu valodā rakstošā prese esot aizskārusi arī personīgi.
VVC ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas, īstenojot valsts politiku, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. VVC direktoru pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!