Ministru kabinets otrdien apstiprināja Latvijas nacionālo ziņojumu par 1965.gada ANO Konvencijas "Par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu" izpildi.
Kā informē Ārlietu ministrija, 13.augustā un 14.augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja izskatīja kārtējo Latvijas nacionālo ziņojumu par minētās konvencijas izpildi laika posmā no 1998.gada līdz 2002 gadam. Šis bija otrais kārtējais ziņojums.
Latvijas valdības delegāciju vadīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks (LPP). Delegācijas sastāvā bija arī Labklājības, Izglītības un zinātnes, Ārlietu ministriju, Naturalizācijas pārvaldes pārstāvji. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kaut gan bija iekļauta delegācijas sastāvā, uz noklausīšanos neaizbrauca budžeta līdzekļu trūkuma dēļ.
Ziņojuma noklausīšanās notika ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas sēdē. Komiteja sastāv no 18 neatkarīgiem ANO ekspertiem. Saskaņā ar ANO procedūru uz komitejas sēdi tika uzaicināti divi Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvji, šoreiz - kustības "Līdztiesība" līdere Tatjana Ždanoka un Latvijas Cilvēktiesību komitejas pārstāvis un "Līdztiesības" priekšsēdētāja vietnieks Miroslavs Mitrofanovs.
Noklausīšanās sākumā Latvijas delegācija informēja komiteju par Latvijas pastāvošo kārtību nacionālo ziņojumu sagatavošanā, par paveikto kopš neatkarības atjaunošanas. Delegācija īsi komentēja galvenos notikumus Latvijā laika posmā, ko apskata iesniegtais ziņojums, ieskaitot referendumu par Pilsonības likumu, Valsts valodas likuma pieņemšanu un Izglītības likuma pieņemšanu.
Delegācija īpaši uzsvēra, ka sekmīga naturalizācija ir valdības prioritāte, taču lēmums par to, vai iesniegt naturalizācijas pieteikumu, paliek pašas personas ziņā. Tāpat tika uzsvērts, ka nepilsoņi nevar tikt uzskatīti par bezvalstniekiem 1954.gada konvencijas "Par bezvalstnieka statusu" izpratnē.
Latvijas pārstāvji arī atzina, ka starptautiskās organizācijas, ar kurām Latvija cieši sadarbojas gan Pilsonības likuma izpildes jomā, gan Valsts valodas likuma un Izglītības likuma izstrādē, šos tiesību aktus un to ieviešanu ir novērtējušas kā atbilstošus Latvijas starptautiskajām saistībām. ANO komiteja tika informēta par īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās posteņa izveidošanu, Sabiedrības integrācijas programmas pieņemšanu un Sabiedrības integrācijas fonda izveidi, Satversmes tiesas spriedumu lietā par valodas ierobežojumiem Radio un televīzijas likumā, kā arī citiem jautājumiem.
Iztaujājot Latvijas delegāciju, ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas locekļu jautājumos galvenā uzmanība tika pievērsta naturalizācijas gaitai, valodas lietošanas jautājumiem un mazākumtautību izglītībai.
Pēc visu paskaidrojumu uzklausīšanas komiteja atzina Latvijas progresu konvencijas izpildē. Pozitīvi tika novērtēti grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas nosaka tiesības iesniegt konstitucionālās sūdzības arī fiziskajām personām, kā arī jauno, 2001.gadā pieņemto, Darba likumu un grozījumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos.
Komitejas locekļi pozitīvi novērtēja jauno Personu apliecinošo dokumentu likumu, kas neparedz obligātu tautības ierakstu, valdības atbalstu naturalizācijas procesam, sabiedrības integrācijas jautājumiem. Atzinīgi tika novērtēts arī Satversmes tiesas spriedums par Radio un televīzijas likuma normu grozīšanu.
Ieteikumu sadaļā komitejas eksperti pauda viedokli, ka Latvijas tiesību aktos - Krimināllikumā un Darba likumā - ir sniegta nepilnīga rasu diskriminācijas definīcija.
Komiteja aicina valdību visos atbilstošos tiesību aktos ietvert konvencijā sniegto rasu diskriminācijas definīciju. Tāpat Latvija tiek aicināta izstrādāt visaptverošu nediskriminācijas likumu, grozīt likumus, lai ar likumu aizliegtu visas organizācijas, kas atbalsta un mudina uz rasu diskrimināciju, tai skaitā etnisko neiecietību.
Lai atvieglotu sabiedrības integrācijas procesu, komiteja iesaka valdībai apsvērt iespēju piešķirt tiem nepilsoņiem, kas ilgu laiku dzīvo Latvijā, tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Komiteja iesaka valdībai samazināt to profesiju un amatu skaitu, kuros tiesības strādāt ir tikai pilsoņiem, pievērst vairāk uzmanības cīņai ar aizspriedumiem rasu diskriminācijas jomā, veicināt iecietību un sapratni visās sabiedrības grupās, kā arī ievest Nacionālo darbības plānu Durbanas deklarācijas un tās darbības plāna īstenošanai.
Tāpat kā 1999.gadā, ANO komiteja pauda izbrīnu par nedaudzajām sūdzībām par rasu diskriminācijas gadījumiem Latvijā.
Tai pašā laikā ANO pārstāvji neapstrīdēja Valodas likuma un izglītības reformas atbilstību konvencijas prasībām, bet pievērsa uzmanību atsevišķiem aspektiem. Pastāvot viedokļu atšķirībai komitejas ekspertu vidū par vajadzību aizsargāt latviešu valodu Latvijā, komiteja iesaka valdībai nodrošināt, ka netiek ieviesti nepamatoti ierobežojumi, kas var novest pie diskriminācijas pēc etniskās pazīmes. Šajā sakarā valdība tiek aicināta īpašu uzmanību pievērst neaizsargātām grupām, piemēram, cietumniekiem, slimiem un nabadzīgiem cilvēkiem.
Komiteja iesaka valdībai veikt pētījumu par naturalizācijas zemo tempu iemesliem, lai izstrādātu specifiskus stimulus atsevišķām nepilsoņu mērķa grupām. Atzīstot izglītības lomu saliedētas sabiedrības veidošanā, komiteja iesaka valdībai turpināt dialogu ar skolām un pašvaldībām par izglītības sistēmas reformu. Tā iesaka valdībai turpināt nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, cita starpā apsverot iespēju pagarināt pārejas laiku uz divvalodīgu izglītību. Tai pašā laikā netika apšaubīta vajadzība pēc izglītības reformas.
Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs piedāvā pieņemt zināšanai komitejas ieteikumus. Tiek rosināts veidot starpministriju darba grupas atsevišķu komitejas ieteikumu izvērtēšanai.
Nākamais nacionālais ziņojums par konvencija izpildi ir jāiesniedz 2007.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!