Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktors Hardijs Baumanis pavēstīja, ka departaments oficiālu informāciju par notikušo vēl nav saņēmis, taču ministrija mēģina sazināties ar Jaunzēlandi.
Baumanis sacīja, ka ĀM vērsīsies ar lūgumu pie kādas no ziemeļvalstu pārstāvniecībām Jaunzēlandē vai Lietuvas goda konsula Jaunzēlandē palīdzēt organizēt alpīnistu mirstīgo atlieku nogādāšanu Latvijā.
Kuka kalnā trešdien tika atrasti četri bojā gājuši Latvijas alpīnisti - trīs vīrieši un viena sieviete, kas nokrituši no vismaz 300 metru augstuma. Līķus agrā rītā virs bāzes nometnes, kuru parasti izmanto kalnā kāpēji, atrada alpīnistu gids, kurš par to paziņoja glābšanas vienībām.
Latvijas alpīnistu grupa ir lielākā alpīnistu grupa, kas šajā kalnā gājusi bojā vienā ekspedīcijā.
Kopš gada sākuma Kuka kalnā ir gājuši bojā pavisam septiņi alpīnisti. Latvijas alpīnistu bojāeja ir trešais incidents Kuka kalnā pēdējo četru dienu laikā. Svētdien divi alpīnisti tika izglābti pēc iekļūšanas ledus lavīnā, bet pirmdien viens alpīnists no Austrālijas zaudēja samaņu. Jūnijā divi vietējie alpīnisti gāja bojā, nokrītot no kalna kores vai iekļūstot sniega lavīnā.
Alpīnisti kāpj Kuka kalnā kopš 1894.gada, bet uzskata to par vienu no bīstamākajām virsotnēm pasaulē nestabilu un neprognozējamu laika apstākļu dēļ. Kuka kalnā kopš 1907.gada ir gājuši bojā 66 cilvēki, informē Jaunzēlandes Vides aizsardzības departaments.
3754 metrus augstais Kuka kalns, kuru Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji maori sauc par Aoraki, atrodas Mauntkuka nacionālajā parkā, kuru katru gadu apmeklē tūkstošiem cilvēku no visas pasaules. Šajā kalnā iet bojā daudz alpīnistu, sevišķi tie, kas nav sagatavoti straujām laika apstākļu izmaiņām kalna virsotnes nogāzēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!