Valdības krišanas ietekme uz valsts ekonomisko attīstību būs minimāla

Pēc speciālista teiktā, ja Latvijā būtu spēcīgākas kreisās un populistiskās partijas, tad gan "šis tas pamainītos", kā tas jau noticis valstīs, kur labējos pie varas nomainīja kreisie, piemēram, Polijā, Ungārijā un Lietuvā.

Nomainot vienu labējo valdību ar otru, būtiskas pārmaiņas ne inflācijas līmenī, ne kreditēšanā, ne iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā, ne ārējā tirdzniecībā, ne budžetā nav gaidāmas, uzskata Vilks.

Iespējams, ka budžeta deficīts būtu nevis 2%, bet aptuveni 1%-1,5% no IKP, ja jaunās valdības veidošanā iesaistītos partija "Jaunais laiks", tomēr mazāku deficītu būtu grūti iegūt, uzskata "Unibankas" speciālists.

Ja arī notiks pārmaiņas, tās būs visai "kosmētiskas" un Latvijas ekonomika turpinās savu straujo, "pa laikam visai sociāli sāpīgo attīstības ceļu", rezumēja Vilks.

Ekonomiste Raita Karnīte aģentūrai LETA sacīja, ka valdības krišana nevienā valstī neatstāj labu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību, taču "tā arī nav traģēdija" turpmākajai attīstībai. Paies noteikts laiks, un būs jauna valdība, un, iespējams, ka jaunajā Ministru kabinetā būs tie paši cilvēki, kas līdzšinējā valdībā, norādīja ekonomiste.

Karnīte atzina, ka ekonomiskajā sektorā strādājošie Ministru kabineta pārstāvji līdz šim darbojušies veiksmīgi, taču Induļa Emša (ZZS) valdībai nav izdevies panākt veselības sistēmas problēmu risinājumu.

"Nesaprotu, kādēļ nevarēja atrast risinājumu, kādēļ bija jāpaliek pie sava," neizpratni pauda ekonomiste, norādot, ka risinājumu atrašana veselības problēmām pašlaik ir viens no galvenajiem jautājumiem valstī.

"Žēl, ka ir nonācis līdz tam, ka nebūs tas ārsts, kas stāvēs blakus grūtā brīdī," sacīja Karnīte, paužot neizpratni, kādēļ valdība nevarēja vismaz iezīmēt virzību veselības problēmu risinājumam.

Pēc Karnītes domām, arī tā dēvētā māsterplāna apstiprināšana neatrisinās veselības sistēmas problēmas. Plāns ir salīdzinoši vecs dokuments, kas izstrādāts deviņdesmito gadu beigās. No šā laika daudz kas ir mainījies un veselības aprūpes rādītāji ir pasliktinājušies, norādīja ekonomiste.

Turklāt nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpei 1% paredzētais pieaugums pie pašreizējās inflācijas, kas jau sasniegusi 6%, dos nevis uzlabojumus, bet gan pasliktinās jau tā slikto situāciju šajā sistēmā, uzskata ekonomiste.

Pēc ekonomista Roberta Remesa teiktā, pašlaik ir svarīgs, cik ātri tiks izveidots jauns Ministru kabinets, no kura būs atkarīga nākamā gada budžeta pieņemšana.

Būtiski, lai jaunā valdība būtu vairākuma un lai tā spētu atrisināt pastāvošās problēmas veselības aprūpē, kas "spiež" uz valsts budžeta izdevumiem. Turklāt veselības sistēmas problēmām ir jārod ilgtermiņa risinājums, uzskata ekonomists.

Kā ziņots, Saeima šodien noraidīja nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā un visus ar to saistītos likumprojektus, līdz ar to Emša vadītā mazākuma valdība kļuva par pirmo, kas Latvijā kritusi budžeta dēļ. Pret budžetu bija valdības koalīcijā esošā TP, kuras politiķi uzsvēra, ka balsojums bija neuzticības izteikšana valdībai, nevis budžeta projektam.