Krievijas veidotais 'melnais' saraksts ir nemotivēts, uzskata politologs  (53)

"Krievijas "melnā saraksta" izveides sakarā nesaskatu nekādas sazvērestības teorijas. Uzskatu, ka tas ir atbildes gājiens, jo Eiropa arī ir izveidojusi šādu "melno sarakstu" atsevišķām personām Krievijā. Eiropa sarakstu motivēja ar noteiktām personu darbībām, kuras bija vērstas pret Ukrainu, Donbasu vai izraisīja notikumus Krimas gadījumā. Krievijas izveidotais saraksts ir nemotivēts. Tas veidots ar politisku pieskaņu un vērsts galvenokārt pret tām personām, kuras darbojas Eiropas Parlamentā (EP), tādējādi ierobežojot un sašaurinot komunikācijas iespējas," situāciju komentēja Daukšts.

Politologs uzskata, ka Krievijas izveidotais "melnais saraksts" ir saspīlēto ekonomisko un politisko attiecību tālāka eskalācija. "Saraksts liecina par to, ka saspīlētas attiecības ir aizgājušas tik tālu, ka tās jau sāk ietekmēt komunikāciju gan divu valstu starpā - Latvijas un Krievijas attiecības, gan attiecības ar ES," sacīja Daukšts.

Runājot par turpmāko Latvijas un ES rīcību attiecībā uz šo sarakstu, Daukšts uzsver nepieciešamību sadarboties ES valstīm, kuru pārstāvju vārdi arī ir šajā sarakstā. "Nedomāju, ka ir iespējams atsevišķs Latvijas atbildes solis attiecībā uz šo sarakstu. Tas ir jāskata daudz plašākā kontekstā. Jāvēršas pie citām ES valstīm, piemēram, pie Vācijas, kurai arī dažiem cilvēkiem ir piemērots šis iebraukšanas aizliegums."

Daukšts uzskata, ka ES jau ir rīkojusies attiecībā uz šo sarakstu, pieprasot tā konkretizēšanu. "ES jau ir reaģējusi, jo ir pieprasījusi konkretizēt, ar ko saistītas šīs personas, kāpēc tieši šīs personas ir iekļautas "melnajā sarakstā". Latvija šajā jautājumā var būt nevis kā iniciators, bet ES kopējās politikas virzīšanas motors."

Turpmākie jautājumi saistībā ar esošo situāciju tiks skatīti jūnijā. "Jautājumi saistībā ar ES piemērotajām sankcijām tiks skatīti jūnijā. Tad tiks izskatīts viss komplekss jautājumā par ES attiecībām - vai sankcijas tiks pastiprinātas, vai tiks pieņemti kādi citi lēmumi. Jāskatās, kāda turpmāk būs Krievijas politika, kādi būs nākošie signāli no Krievijas puses attiecībā uz Ukrainu un ES," sacīja Daukšts.

Kā ziņots, Maskava, reaģējot uz ES sankcijām, iesniegusi to ES politiķu sarakstu, kam liegts ieceļot Krievijā, piektdien paziņoja Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, piebilstot, ka sarakstā atrodami divu Nīderlandes parlamenta deputātu un viena nīderlandiešu EP deputāta vārdi.

Kā liecina Somijas raidorganizācijas YLE rīcībā nonākušais dokuments ar Krievijā nevēlamo 89 politiķu vārdiem, tajā iekļauti Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kā arī četri Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā - Sandra Kalniete (V), Inese Vaidere (V), Artis Pabriks (V) un Roberts Zīle (NA).

Kā aģentūrai AFP apstiprināja Beļģijas Ārlietu ministrija, Maskava lūgusi, lai šo sarakstu nedara publiski zināmu.

Tikmēr EP liberāļu frakcijas vadītāja Gija Ferhofstada pārstāvis AFP pavēstīja, ka Krievijas "melnajā sarakstā" esot arī bijušā Beļģijas premjera vārds. Viņš piebilda, ka Ferhofstadam ieceļošana Krievijā liegta pēc tam, kad viņš aicinājis sākt starptautisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu krievu opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības apstākļus.