Foto: edijsfoto.lv
10,4 miljonu ASV dolāru parāds Tautas partijas (TP) priekšsēdētājam Andrim Šķēlem ir ciparu televīzijas projekta ieviešanas sāls, laikrakstam "Diena" neoficiāli uzsvēruši vairāki anonīmi avoti.

Ciparu TV ieviešanas projektā iesaistītais uzņēmums "Hannu Digital" (HD) parādu Šķēlem varētu atdot tikai gadījumā, ja no digitālajā televīzijas ieviešanas krimināllietā iesaistītā uzņēmuma "Kempmayer" pārpirktajām iekārtām atrastos pielietojums un tās nestu ienākumus. Lai tas tā būtu, HD vajadzēja vai nu kļūt par ciparu TV ieviesēju, vai partneri.

Kā raksta "Diena", risinājums tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom", kuru vada Šķēlem piederējušajā "Ave Lat grupā" savulaik strādājušais Juris Gulbis. Tieši Latvijas lielākais sakaru operators ieguva tiesības ieviest ciparu TV.

Laikraksts norāda, ka Šķēle 2006.gada rudenī aizdeva telekompānijas "LNT" šefam Andrejam Ēķim 10,4 miljonus dolāru, lai viņš valstij samaksātu Stokholmas starptautiskās šķīrējtiesas piespriestos izdevumus par ciparu TV ieviešanas līgumu un atpirktu ar "Kempmayer" starpniecību valstij piegādātās ciparu apraides iekārtas. Ēķis, pēc viņa teiktā, apraides iekārtas ar visām parādsaistībām pret A.Šķēli 2007.gadā pārdeva firmai "Hannu pro", kas izveidoja HD. Šo firmu vada Gintars Kavacis, kurš ir arī daļējs tās īpašnieks.

To, vai nokārtoti parādi Šķēlem, viņš nekomentēja, ar kreditoriem esot vienošanās.

Ar Šķēles vadīto TP Kavaci saista ziedojumi - 2002.gadā, pirms 8.Saeimas vēlēšanām, četras ar Kavaci pastarpināti saistītas firmas TP ziedoja kopā 23 000 latu.

Šķēle kategoriski noliedz saikni ar tiesā izskatāmo digitālās TV krimināllietu. Tiesā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, viņu vidū ar Šķēli saistītie. TP dibinātāja atbildi uz laikraksta "Diena" jautājumu, vai atguvis 10,4 miljonu dolāru aizdevumu, piektdien redakcija nesaņēma. "Šķēles kungs šodien ir ļoti aizņemts," pamatoja viņa preses pārstāvis Romāns Meļņiks.

Trešdien Valsts kontrole (VK) publicēja atzinumu, kurā apšaubīts gan Satiksmes ministrijas (SM) pirms gada rīkotā konkursa par ciparu TV ieviešanu godīgums, gan paustas bažas, ka līdz ar to ciparu TV ieviešanas izmaksas sadārdzinātas par 3,8 miljoniem latu. Apšaubītajā konkursā pērn decembrī uzvarēja "Lattelecom", kas ciparu TV piedāvāja ieviest sadarbībā ar HD. Nepilnu četru miljonu latu sadārdzinājumu VK pamato ar HD iesaistīšanu, tas ir, no VK atzinuma izriet - ja HD vietā ciparu apraidi Rīgā un apkārtnē nodrošinātu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), izmaksas būtu lētākas.

VK bažas par SM rīkotā konkursa godīgumu saistītas ar faktu, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez HD pakalpojumiem nevarētu iztikt. Proti, nolikums prasīja, lai uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt, bija HD. Tādējādi SM izsludinātā konkursa uzvarētājs varēja būt dalībnieks, kuram ar HD ir vienošanās par sadarbību. Konkursa norises brīdī tāda bija "Lattelecom".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!