Kopš 1910. gada, kad Latvijā sākta putnu novērojumu reģistrācija, tas pie mums manīts sešas reizes. Laikraksts norāda, ka siksnas pie putna kājām liecina, ka tas ir izbēdzis. Mājas saimnieks Ainars Veitas plāno putna kājas atbrīvot no saitēm, jo tās traucējot ēst, jo maltīti grifs pietur ar kāju. Bažas arī par to, ka apmēram 30 centimetrus garās siksnas varētu iepīties koku zaros.
Eksotisko ciemiņu saimnieki kokā līdzās mājai pamanīja sestdienas vakarā. Kad mājas saimnieks devies uz dīķi zivis barot, grifs lidojis līdzi. "Šis pielido man kādu trīs metru attālumā un skatās acīs,"'laikrakstam stāstīja saimnieks. Sākumā pacienāts ar izmērcētu maizi, bet pēc tam jau licis māgā zivis, notiesājot kādas sešas vienā piegājienā.
Ģimene apsver iespēju putnu nogādāt Rīgas zoodārza filiālē Kalvenē. Zoodārza pārstāvis Andrejs Briņģis laikrakstam šādu iespēju apstiprinājis.
Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts laikrakstam atzinis, ka baltgalvas grifa parādīšanās mūspusē ir gana neparasts notikums. Šis grifs ir liels putns: ķermeņa garums 95–105 centimetri, spārnu izplētums 225–280 centimetri. Tā dabiskās izplatības areāls ir Spānija, Balkānu valstis, Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, Centrālāzija, Kašmira, Indija un Himalaju dienviddaļa.
Pēdējo reizi baltgalvas grifs manīts Medzē pie Liepājas 2003. gadā.