"Ir tuvredzīgi domāt, ka jauna nodokļa ieviešana nodrošinās Valsts Kasei papildus nodokļu plūsmu vai sekmēs Latvijas ekonomikas atjaunošanu. Tajā brīdī, kad mājsaimniecības un uzņēmēji sapratīs, ka visus pieprasītos maksājumus tāpat nevar veikt, iespējams, viņi pārstās maksāt nodokļus vispār. Šādi mēģinājumi papildināt valsts budžetu, ļoti īsā laikā nodarīs tam neatgriezenisku kaitējumu. Turklāt nav skaidrs, kāpēc šāds nodoklis ir jāievieš tieši tad, kad visvairāk vajadzētu domāt par to, kā palīdzēt cilvēkiem pārciest krīzi, nepalielinot jau esošās parādsaistības un neiedzenot cilvēkus jaunos parādos," norāda LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
LAKRA speciālisti novērojuši, ka daudzi kredītņēmēji, kuru ienākumi ir samazinājušies, ir optimizējuši savus izdevumus un atteikušies no mazāk svarīgiem pakalpojumiem, lai spētu veikt ikmēneša kredīta maksājumus. Tāpēc veidojas absurda situācija – valdība it kā runā par "palīdzību" kredītņēmējiem, bet tai pat laikā samazina iedzīvotāju ienākumus un palielina izdevumus, radot jaunus un paaugstinot esošos nodokļus un nodevas.
"Gan kredītņēmējiem, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā jauns nodoklis var izrādīties liktenīgs, turklāt tas arī grauj valsts iedzīvotāju ticību valdības kompetencei un izpratnei par pašreizējo ekonomisko situāciju," uzsver Gorenko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!