Ziņojumā norādīts, ka 2000.gadā Latvijai vidējo izglītību ieguvuši 76,5% jauniešu (ES vidēji – 76,6%), bet 2008.gadā – 80% (ES vidēji – 78,5%).
Tāpat Latvijā 2000.gadā vājas lasītprasmes bija 30,1% 15 gadus veco jauniešu, bet 2006.gadā – 21,2%, kamēr ES vidējais rādītājs bija 24,1%. Vājas zināšanas matemātikā 2006.gada bija 20,7% Latvijas jauniešu, bet vidēji ES – 24%.
2002.gadā Latvijai izglītību un apmācību pametuši 19,9% (ES vidējais – 17,6%), bet 2008.gadā – 15,5% (ES vidējais – 14,9%).
Laika posmā no 2000.gada līdz 2007.gadam absolventu īpatsvara pieaugums matemātikas, zinātņu un tehnoloģiju jomās Latvijā ir palielinājies par 21,1% (ES vidējais – 33,6%).
2000.gadā sieviešu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātņu un tehnoloģiju jomās Latvijā bija 31,4% (ES vidējais – 30,7%), bet 2007.gadā šis skaitlis Latvijai bija 32,7% (ES vidējais – 31,95%).
Vienīgā pozīcija, kurā Latvijas rādītāji, pēdējo gadu laikā pazeminājušies, ir līdzdalība mūžizglītībā- no 7,8% 2003.gadā līdz 6,8% pērn (vidēji ES 9,5%). Tādēļ, iespējams, būtu jāpārskata kārtība un jāatgriežas pie iepriekšējo gadu kārtības, kad mūžizglītībai paredzētie līdzekļi atkal pārsvarā būtu Izglītības un zinātnes ministrijas, nevis kā šobrīd – Labklājības ministrijas pārziņā, norāda IZM.
Ziņojuma projektā pamatā salīdzināti pieci izglītības un apmācības kritēriji: 15 gadus veco jauniešu sasniegumi lasītprasmē; skolu atstājušo īpatsvars; vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars; absolventu, t.sk. – sieviešu, īpatsvara pieaugums matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās; līdzdalība mūžizglītībā; kā arī – atsevišķi papildus rādītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!