Liepājas uzņēmējs netīksmē pret latviešu valodu aizvaino klientu un valodas inspektori  (7)

Laikraksts informē, ka Raimonds Roziņš Liepājas centrā kādā nekustamo īpašumu tirdzniecības firmā gribēja uzzināt, cik varētu maksāt viņam piederošā zeme Liepājas pusē. Konsultācijas vietā kāds gados pajauns cilvēks viņam atcirtis: "Na voņučem gosudarstvennom jazike ņe otvečajem! [Smirdīgajā valsts valodā neatbildam!]" To dzirdot, aizskartais Roziņa kungs devās pēc palīdzības uz Liepājas domi, reizē gribēdams noskaidrot, kam pieder šī firma, kurā tā atbild uz klientu jautājumiem. Par notikušo uzrakstījis iesniegumu Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas inspektorei.

Noskaidrojies, ka Roziņa kungs viesojies firmā "RS Hipo", kurā tajā brīdī, visticamāk, atradies tās īpašnieks Sergejs Fomenko. Viņa attieksme pret latviešu valodu neesot noslēpums, norāda laikraksts. Valsts valodas centra Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Vija Āboliņa "Latvijas Avīzei" stāstījusi, ka pirmajā reizē, kad viņa prasījusi uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību un pārbaudīt, vai uzņēmējs vispār māk runāt valsts valodā, Fomenko izturējies ļoti neiecietīgi. Vienā brīdī licies, ka jaunais cilvēks ar spēku izstums viņu pa durvīm.

Uzņēmējs apņēmīgi paziņojis, ka ne ar vienu negrasoties runāt valsts valodā. Latvijā esot pietiekami daudz latviešu, kuri prot krieviski. Ja kāds latvietis to vēl neprot, tādam esot steigšus jāiemācās. Savukārt tādi klienti, kuri nerunā krieviski, viņam vispār neesot vajadzīgi. Āboliņa laikrakstam atzīst, ka pēc šādas sarunas arī viņai radies iespaids, ka Fomenko varējis tā atbildēt Roziņam.

Liepājas domes administratīvās daļas pārvaldes vecākā eksperte valsts valodas jautājumos Benita Šēniņa laikrakstam saka, ka ar tik necienīgu izturēšanos viņa nekad nav sastapusies. Arī Āboliņa atceras, ka vairāk nekā 15 gadu ilgajā darba praksē ar šādu agresīvu uzvedību viņa saskaras pirmo reizi. Jā, esot gan bijuši pāris līdzīgi gadījumi. Bet, kā vēlāk atklājies, apmeklētājiem parupji atbildējuši gadījuma ļaudis, kuri konkrētajos uzņēmumos nemaz nav strādājuši, bet šajā gadījumā ir runa par uzņēmuma īpašnieku.

Valsts valodas prasmes apliecību Fomenko pirmajā reizē neesot varējis uzrādīt, vien teicis, ka tāda viņam esot, informē laikraksts. Apliecību uzņēmējs vēlāk tomēr uzrādījis, reizē atvainodamies valsts amatpersonai par agresīvo uzvedību. Āboliņa laikrakstam apstiprinājusi, ka 2000. gadā Liepājas domes izdotā apliecība par valsts valodas prasmi vidējā pakāpē ir īsta un ka tās īpašnieka valodas prasme patiešām atbilst vidējai pakāpei. Kā viņš runājis ar Roziņa kungu, noskaidrot vairs nav iespējams, atzīst inspektore.

Ar laikrakstu "Latvijas Avīze" Fomenko centies runāt latviski un noliedzis, ka būtu par valsts valodas lietošanu izteicies tik nievājoši, kā to apgalvo Roziņš. Ikdienā viņš pats ar klientiem nestrādājot, tam esot nolīgta darbiniece. Biroja telpā viņš atradies sagadīšanās pēc. Kā stāsta uzņēmējs, Roziņš esot gribējis uzzināt, cik lielu kredītu varētu saņemt par viņam piederošo lauksaimniecības zemi Pāvilostas pusē. Kad viņš paskaidrojis, ka uzņēmums nenodarbojas ar kredītiem, kādā brīdī Roziņš esot izmetis: "Siģat russkije, duraka vaļajut. [Krievi sēž un mētā muļķi.]" Roziņš gan noliedz, ka ko tādu būtu teicis, un apgalvo, ka par kredītiem ar Fomenko neesot runājis.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde saka, ka ir pārsteigta par šo notikumu. Vienīgais, ko pašvaldība šādos gadījumos var līdzēt cietušajam, norādīt ceļu pie valsts valodas kontroles inspektores, ko tā arī darījusi. Pēc viņas novērotā, Liepājā, kurā dzīvo daudz dažādu tautību cilvēku, šādas savstarpējās attiecības nav raksturīgas. "Protams, var pieļaut, ka vienmēr trāpīsies atsevišķi eksemplāri, kuri spēj pateikt kaut ko tamlīdzīgu," viņa piebilst.

Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis stāsta, ka ir zināmi arī citi gadījumi, kad privātfirmās neatbild valsts valodā, dažreiz veltot pazemojošus izteicienus apmeklētājiem. Taču, kad uzņēmumā ierodas valodas kontroles inspektors, darbinieki naski runā valsts valodā. Tāpēc valodas lietojuma pārkāpumu vai necienīgu uzvedību bieži ir grūti pierādīt. Viņaprāt, arī Liepājas notikumā vajadzīgi pierādījumi – Roziņam vajadzīgi vismaz divi liecinieki, kuri apliecina viņa teikto.

Kursītis atzīst, ka pēdējā laikā no krieviski runājošo puses agresivitāte pieaug. Tas izskaidrojams ar dažu politisko spēku aicinājumiem vākt parakstus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.