To pamatojot ar darba devēja uzticības zaudēšanu, pieņemts lēmums uzteikt darba līgumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniekam Mārtiņam Šicam, portālu "Delfi" informēja dienesta komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša.
NMPD ir noslēgusies pārbaude, kas tika uzsākta saistībā ar dienesta iekšējam, operatīvam darbam paredzētas informācijas nodošanu trešajām pusēm par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, kā arī vēl neatpazītiem bojāgājušajiem.
Pamatojoties uz NMP dienesta pārbaudes komisijas atzinumu, kā arī iekšējā audita laikā konstatēto, pieņemts lēmums uzteikt darba līgumu un izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Šicu.
Dienesta pārbaudi NMPD sāka pērn 25.novembrī, jo 22.novembrī no dienesta darbinieka e-pasta trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī dzīvu cilvēku dati, tostarp diagnozes, un šos datus aizsargā likums. Uz izmeklēšanas laiku Šics tika atstādināts no amata.
Tā kā Šics ir Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības (LĀADA) biedrs, NMPD vērsies arodbiedrībā ar lūgumu piekrist izbeigt darba tiesiskās attiecības ar viņi. Līdz atbildes saņemšanai Šicam amata izpildē noteikti ierobežojumi.
Dienestā veikta izvērtēšana, tostarp iekšējais audits par katastrofu medicīnas plānošanu, valsts medicīnisko resursu un rezervju uzturēšanu un citiem jautājumiem, skaidro Bukša. Audita laikā konstatēti nozīmīgi Šica amata pienākumu izpildē, kas būtiski ietekmējot visa NMP dienesta gatavību un rīcību ārkārtas situācijās. Tostarp nepilnīgi veikti amata pienākumi saistībā ar slepenības režīma nodrošināšanu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, atbildīgajai institūcijai sniegta nepatiesa informācija saistībā ar speciālajām atļaujām darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, divu gadu laikā vairākkārt pārcelti termiņi, nespējot izstrādāt plānotās procedūras un algoritmus NMP dienesta rīcībai ārkārtas situāciju draudu gadījumos un ārkārtas situācijās.
Savukārt, noslēdzot NMP dienesta iekšējo pārbaudi par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušo pacientu un neatpazītu bojāgājušo datu nodošanu trešajām pusēm, NMP dienesta komisija konstatējusi, ka Šics no sava darba e-pasta 2013. gada 22.novembrī. vairākkārt trešajām pusēm nosūtījis operatīvo informāciju par traģēdijā izdzīvojušiem pacientiem un vēl neapstiprinātiem, neatpazītiem bojāgājušajiem. Trešajām pusēm nosūtīta dienesta iekšējai lietošanai un darba vajadzībām veidota informācija, tajā skaitā slimnīcās nogādāto pacientu vārdi, uzvārdi, personas kodi, diagnozes, hospitalizācijas vietas.
Bukša norāda, ka tā ir informācija, ko aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Pacientu tiesību likums. Savukārt masu medijos sākotnēji noliedzot informāciju, ka trešajām pusēm būtu nodevis sensitīvus datus, Šics maldinājis sabiedrību. Tāpat komisija atzinusi, ka šīs informācijas "nopludināšana" nav tiesiski pamatota.
Kā ziņots, Šics uz dienesta izmeklēšanas laiku bija atstādināts. Tomēr pēc dienesta pārbaudes noslēgšanas viņš tika atjaunots amatā, jo to paredz Darba likums.
Šics apstiprināja, ka ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem. Viņš savā rīcībā pārkāpumus nesaskata.
Tikmēr Tieslietu ministrija (TM) vēstulē tiesībsargam norāda, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem ar mērķi mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem nav aizliegta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tomēr vienlaikus uzsver, ka šī informācija ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas.
"Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām - dzīvajām un bojāgājušajām - ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam, un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā," uzsvērts vēstulē.
Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
