Intervijā Latvijas Radio PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Harolds un PB ekonomists Trūmens Pakards atzina, ka valsts budžeta finansējuma samazināšana izglītībai un veselībai nav ieteicama, bet Latvijai vēl jāturpina reformas, lai pakāpeniski samazinātu budžeta deficītu, kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
PB eksperti intervijā klāstīja, ka pirms krīzes pensiju kopējās izmaksas ievērojami pieauga, ko paredzēja pensiju aprēķināšanas formula. Viņuprāt, pensijas turpināja augt laikā, kad ekonomikā situācija jau vairs nebija tik laba.
Viņi pauda, ka pašlaik valsts tērē daudz līdzekļu, lai palīdzētu vienai sabiedrības grupai, tādējādi palielinot slogu pārējai sabiedrībai. Eksperti klāstīja, ka reformas sociālajā jomā nepieciešamas, taču neminēja, vai būtu jāsamazina pensijas vai to saņēmēju loks.
PB pārstāvji uzsvēra, ka bankas misija tikai analīzē izmaksas un iesaka, kur drošāk varētu ietaupīt, bet konkrēti lēmumi jāpieņem valdībai.
Jau ziņots, ka premjers un ministri vairākkārt uzsvēra, ka pensijas neplāno samazināt. Taču Labklājības ministrijas izstrādātā reforma paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanas vecumu, samazināt iespējas doties pensijā priekšlaicīgi, no 2012. gada nepiešķirt piemaksu par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!