Premjera preses sekretāre Līga Krapāne informē, ka premjera uzdevuma mērķis ir rast risinājumu jautājumā par valsts mantas, tostarp amatpersonu dienesta automašīnu izmantošanu personīgajām vajadzībām, un nodrošināt vienotu pieeju "dienesta auto" nodokļa piemērošanā gan attiecībā uz valsts pārvaldes amatpersonām, gan privātajiem uzņēmumiem.
Pēc premjera domām, arī jautājumu par iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) dienesta automašīnas izmantošanu, vedot bērnus uz skolu, atrisinās "dienesta auto" nodokļa problēmas kopējais risinājums.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja ir izpētījusi - likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu liedz izmantot dienesta auto privātām vajadzībām, līdz ar to, maksājot jauno "dienesta auto" nodokli, valsts iestādes atzītu, ka pārkāpj likumu.
Valdība tikai 28. decembrī - dažas dienas pirms gadumijas - pieņēma Ministra kabineta noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā ievieš un regulē "dienesta auto" nodokļa iekasēšanu. "Dienesta auto nodoklis" Latvijā ir ieviests līdz ar šo gadu.
Ja spēkrata dzinēja tilpums ir līdz 1500 kubikcentimetriem ieskaitot, darba ņēmēja gūtais labums mēnesī būs 40 lati, bet mēnesī maksājamā nodokļa summa - 22,7 lati. Automašīnām ar dzinēja tilpumu no 1501 līdz 2500 kubikcentimetriem, ieskaitot, gūtais labums būs 70 lati mēnesī, bet nodoklis - 39,73 lati.
Auto ar dzinēja tilpumu no 2501 līdz 3500 kubikcentimetriem gūtais labums būs 100 lati, bet nodoklis - 56,75 lati, savukārt, ja dzinēja tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus - gūtais labums būs 150 lati un nodoklis mēnesī sasniegs 85,13 latus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!