Ministrs arī norādījis, ka Latvijas tautsaimniecība tuvojas pagrieziena punktam, tomēr nākamajā gadā valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no Latvijas uzņēmēju spējas izmantot uzlabotas konkurētspējas vidi, lai attīstītu uz eksportu vērstu ražošanu.
"Ja spēsim pārorganizēties un veikt nepieciešamās reformas, Latvija no krīzes izkļūs krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Šis ir tiešām izšķirošs brīdis, kas nosaka to, vai mēs esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski," sacīja ministrs.
Izvērtējot šo gadu, Repše norāda, ka šā brīža ekonomiskā krīze un lejupslīde pasaulē, kas skārusi arī Latviju, ietekmē jebkuru organizāciju, iestādi, uzņēmēju un ikvienu mūsu valsts pilsoni. Līdzšinējā politika "gāzi grīdā!" ir izrādījusies ļoti tuvredzīga un neveiksmīga.
2009.gads Latvijas tautsaimniecībai ir bijis smags, jo 18% kopprodukta kritums, kura dēļ bija jāaizņemas starptautiskajos tirgos un arī jāpārskata budžeta veidošanas principi, bija dramatisks. Neapšaubāmi, ka krituma iemesls bija tā saucamai uzpūstais burbulis, kas pastāvēja iepriekšējos gados, nevis reālā ekonomika, tāpēc reāli ražojošā ekonomika nav kritusi tik strauji, norādīja ministrs.
Pēc viņa domām, nepārdomātās politikas dēļ ir pieļauta liela kļūda, jo pat izaugsmes gados valdības nespēja sabalansēt savu budžetu, bet dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus, kā to, piemēram, ir izdarījusi Igaunija, tāpēc šo krīzi igauņi pārdzīvo daudz vieglāk nekā mēs.
"Taču jau šogad, krīzes apstākļos veidojot 2010.gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kaut arī vairāki nepopulāri lēmumi ir vienlīdz smagi dažādām sabiedrības grupām," sacīja Repše.
Nav daudz tautu, kas ekonomisko krīzi būtu pārcietušas sekmīgāk. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai, norādījis ministrs.
Repše arī apsola, ka tiklīdz Latvija spēs sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem, pēc diviem trīs gadiem būs jāatgriežas pie jautājuma par visiem nodokļiem, sevišķi par nodokļiem, kas saistīti ar darbu - sociālie nodokļi un iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāsamazina.
"Ekonomiskā krīze mums liek mācīties, ka valstij ir jāspēj savas funkcijas veikt daudz racionālāk un pieticīgāk tērējot līdzekļus, tātad, strādājot daudz efektīvāk. Tādejādi Finanšu ministrija turpinās rūpēties, lai valsts spētu iekļauties tai pieejamo līdzekļu ietvaros, lai valsts saimnieciskā dzīve ne uz brīdi neapstātos, lai mēs izmantotu šo krīzi kā iespēju radīt priekšnoteikumus valsts attīstībai," sacījis ministrs.
Viņš uzsver, ka krīzes apstākļos, mainoties uzņēmējdarbības videi un ekonomiskajai situācijai, arī valsts pārvaldei ir jāspēj apzināties pastāvošās attīstības tendences, jāplāno un jāpielāgo sava darbība jaunajiem nosacījumiem, vienlaikus ievērojot labas pārvaldības principus.
Pēc Repšes domām, nākamajā gadā valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no Latvijas uzņēmēju spējas izmantot uzlabotas konkurētspējas vidi, lai attīstītu uz eksportu vērstu ražošanu. Tāpēc valsts pārvaldes strukturālajām reformām ir ļoti svarīga nozīme mūsu valsts ekonomiskās un saimnieciskās izaugsmes atjaunošanas sekmēšanā.
"Tādēļ, ja turpmāk mēs nepieļausim būtiskas kļūdas, nevajadzīgas neprecizitātes turpmākajā rīcībā un komunikācijā ar starptautiskajiem aizdevējiem, nākamajā gadā pasaules finanšu tirgus uzticība Latvijai var atgriezties. Tas radīs atbilstošāku un labāku vidi un iespējas mūsu uzņēmējiem un ikkatram Latvijas iedzīvotajam," sacījis Repše.
Latvijas tautsaimniecība tuvojas pagrieziena punktam, ko vēl nav sasniegusi, un pagaidām vēl ir jāprognozē neliels kopprodukta kritums, tomēr jau tagad var redzēt pirmās stabilizācijas pazīmes. Tāpēc tas viss mums ļauj uz nākamo gadu raudzīties optimistiskāk. Taču mums visiem kopā – valdībai, sociālajiem un sadarbības partneriem un katram iedzīvotajam - ir jāturpina sastrādāt, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu valsts tautsaimniecību, norādījis ministrs.
Repše arī atgādina, ka valdība par vienu no stratēģiskajiem virsmērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014.gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012.gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam realizētu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!